Konfidencialitātes jēdziens tiek izmantots diezgan bieži, taču, runājot šo vārdu, cilvēks dažreiz nesaprot, ko tas nozīmē. Vārds "konfidencialitāte" tiek izmantots dažādās dzīves jomās.
Privātums šajās dienās
Konfidencialitāte no latīņu valodas tiek tulkota kā uzticēšanās kaut kam. Vārdam "konfidenciāls" vistuvāk var būt vārds "slepens", tas ir, jebkura personai nezināma informācija.
Mūsdienās visbiežāk sastopama frāze "informācijas konfidencialitāte". Informācijas konfidencialitāte ir konfidenciāla jebkura informācija, kuru kāds jums pārsūtījis. Pēc neizpaušanas līguma parakstīšanas jums nav tiesību izpaust viņa noslēpumus bez īpašnieka atļaujas. Likumi var noteikt arī ierobežojumus informācijas izpaušanas pakāpei, piemēram, personas datu opcijai, kas tiek izmantota sociālajos tīklos. No otras puses, dažos štatos pēc tiesībaizsardzības aģentūru pieprasījuma jūsu personas dati tiks deklasificēti.
Konfidencialitāte ir sadalīta brīvprātīgā un obligātajā. Brīvprātīga nozīmē personas apziņu, viņa personīgo viedokli par šo informāciju, apziņu, ka tās izpaušana nav piemērota. Piespiedu kārtā - kontrolē ar parakstītu līgumu, dažreiz persona tiek uzraudzīta, lai saglabātu slepenību.
Konfidencialitāte likumdošanā
Lai atrisinātu strīdīgus jautājumus jebkuras valsts likumdošanā, ir īpaša klauzula, kas nosaka konfidencialitātes nosacījumus dažādās situācijās, kas var rasties sabiedrībā.
Liela nozīme ir faktam, ka katrā valstī ir atšķirīgi privātuma likumi. Piemēram, Krievijas Federācijā un Ukrainā ir dažas atšķirības. Ukrainas likumi piešķir jēgpilnāku ietvaru vārdam "konfidencialitāte", un piekļūt šādai informācijai ir grūtāk nekā Krievijā. No otras puses, Ukrainā šis likums tiek īstenots daudz sliktāk nekā Krievijas Federācijā.
Krievijas Federācijā šo jautājumu regulē likums "Par informāciju, informatizāciju un informācijas aizsardzību", kas definē konfidencialitātes jēdzienu. Galvenie likuma punkti ir aprakstīti iepriekš.
Viens no svarīgiem punktiem ir personiskās informācijas slēpšana, ja tā apdraud cilvēka dzīvību vai veselību. Šī koncepcija nosaka liecinieku aizsardzības programmu, kur visbiežāk tiek izmantots šis likuma grozījums. Šādā situācijā personiskā informācija ir pieejama tikai ierobežotam personu lokam, visiem pārējiem tā tiek klasificēta kā “slepena”. Likuma grozījumi tiek izmantoti arī citos līdzīgos gadījumos, visbiežāk tiem ir valstiska nozīme.
