Sods ir pilsoņa krimināllikumā noteiktais aizliegums veikt darbības, kas var būt bīstamas sabiedrībai, kā arī noteiktie sodi par šādu darbību izdarīšanu. Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa īpašās daļas krimināllikuma noteikumos ir aprakstīts, kuras pilsoņa darbības ir noziedzīgas un kādas sankcijas, kas saistītas ar sodu, ir viņam piemērojamas.
Instrukcijas
1. solis
Ir zināms, ka par jebkuru sabiedrībai bīstamu prettiesisku un vainīgu rīcību var sodīt. Parasti izdarītais nodarījums kaitē sabiedrībai, indivīdam vai īpašumam. Tāpēc par jebkuru šādu pilsoņa rīcību valsts soda. Savukārt sodāmība ir viena no nodarījuma vai nozieguma pazīmēm.
2. solis
Noziedzīgu nodarījumu, ko izdarījusi persona, kura sodāma saskaņā ar kriminālkodeksu, sauc par noziegumu. Visbīstamākie noziegumi ietver: smagu miesas bojājumu nodarīšanu, smagu miesas bojājumu nodarīšanu pilsonim un citus noziegumus.
3. solis
Izdarītā nozieguma rezultātā tiek nodarīts kaitējums, kura raksturs tiek sadalīts mantiskajā un nemantiskajā. Piemēram, īpašuma bojājumi ietver: izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, līdzekļu zādzību, īpašuma bojājumus un citus noziedzīgus nodarījumus, kuriem ir vērtība.
4. solis
Nemantiskais (morālais) kaitējums, par kuru kriminālkodekss paredz atbildību, ietver: neslavas celšanu, draudus, nepatiesu denonsēšanu un citas vienas personas darbības, kas apmelo citas personas godu un cieņu vai grauj tās reputāciju. Tādējādi personai, kurai nodarīts mantisks vai nemantisks kaitējums, ir tiesības piedzīt zaudējumus no vainīgās personas.
5. solis
Attiecībā uz vainīgo personu krimināllikumam ir tiesības piemērot sodu. Sods ir valsts ietekmes pasākumi un metodes, kas ietver vainīgās personas tiesību un brīvību ierobežošanu. Sodu piemēri ir: naudas sodi, korekcijas darbs, piespiedu darbs, brīvības ierobežošana un citi pasākumi.
6. solis
Kriminālkodeksā paredzēto sodu piemēro ar tiesas spriedumu par personas izdarītu noziegumu. Pilsoņu, kurš atzīts par vainīgu noziegumā, tiesa valsts vārdā notiesā.
7. solis
Parasti tiesa ņem vērā arī apstākļus, kas izslēdz pilsoņa darbības noziedzību vai pastiprina vainīgās personas sodu. Tādējādi tiesai izdodas likumpārkāpējam piemērot taisnīgu sodu, kas atbilst viņa izdarītā nozieguma smagumam un raksturam. Tad vainīgais pilsonis iegūst negatīvu juridisko statusu, ko sauc par sodāmību.
8. solis
Kriminālsods ir galvenais un efektīvākais līdzeklis noziedzības apkarošanai. Soda mērķis ir apturēt likumpārkāpēju no jaunu noziegumu izdarīšanas, labot viņu un atjaunot sociālo taisnīgumu. Jāatzīmē, ka sankcijas ar soda draudiem ir neatņemama krimināltiesību normu sastāvdaļa.
