Vārds "kompetence" nāk no latīņu darbības vārda "sompeto" - es sasniedzu, es satiekos. Kompetence ir speciālista spēja, zināšanas, spējas un prasme, pateicoties kurām viņš atrisina visas problēmas vai sasniedz vēlamos rezultātus.
Novērtējot personālu, kompetenci saprot kā formālās prasības darbinieku personiskajām un profesionālajām īpašībām. Uzņēmums nosaka personālam noteiktus pamatkompetenču komplektus, kas parasti sastāv no 5–9 īpašībām. Tie kalpo par pamatu vadības lēmumu pieņemšanai pēc iecelšanas amatā vai atteikuma. Tiesu praksē šis termins apzīmē konkrētas struktūras vai amatpersonas likumīgi noteikto pilnvaru loku. Kompetenču veidi: - profesionāli (attiecas uz konkrētu tehnoloģisko procesu); - pārāk profesionāls (attiecas uz dažādiem darba vides elementiem - efektīva mijiedarbība ar citiem darbiniekiem, spēja veikt un uzlabot savu darba aktivitāti); - galvenais vai pamata (nepieciešams jaunu zināšanu iegūšanai, pielāgošanās jaunām prasībām un situācijām). Savukārt pamatkompetence ir sadalīta vēl vairākos veidos. Komunikatīvā kompetence ir spēja sazināties un mīlestība to darīt. Nav jāzina viss, bieži vien ir pietiekami zināt cilvēku, kurš zina atbildi uz nepieciešamo jautājumu. Komunikabli kompetenta persona viegli veido sakarus, iegūstot sociālo kapitālu. Informācijas un komunikācijas kompetence ir komunikatīvās kompetences turpinājums vai papildinājums. Tikai tā vietā, lai iepazītu īstos cilvēkus, vispirms ir iespēja atrast pareizās atbildes informācijas avotos - internetā. Mūsdienu saziņas līdzekļi sniedz milzīgas iespējas. Sociālā kompetence ir zināšanas par sabiedrības likumiem, paražām, spēja tajā dzīvot. Pašpārvalde ir spēja vadīt sevi un savu dzīvi. Terminu "kompetence" amerikāņu sociologs R. Vaits pirmo reizi izmantoja 1959. gadā. Viņš apzināja kompetenci kā indivīda efektīvu mijiedarbību ar vidi. 20. gadsimta 70. gadu sākumā tika veikti pirmie nopietnie pētījumi par kompetenču attīstību. Tajā laikā darbinieku atlase tradicionāli tika veikta ar eksāmenu palīdzību - tika pārbaudītas vispārējās izglītības priekšmetu zināšanas, Amerikas vēsture, angļu valodas likumi un dažas ekonomiskās zināšanas. Bet šai pieejai bija nopietni trūkumi - valodas minoritātēm testi bija grūti, turklāt gūtie punkti negarantēja panākumus. Deivids Makklelands izstrādāja uzvedības kompetences koncepciju, kas vadīja veiksmīgu līderu uzvedību. Tika sastādīts 19 vispārējo kompetenču saraksts. 1989. gadā tika noteikti uzņēmēju, pārdevēju, dažādu organizāciju darbinieku kompetences modeļi. Vadītāja kompetences piemēri ir ietekmēšana, analītiskā domāšana, orientēšanās uz sasniegumiem, pašapziņa, komandas darbs, sadarbība un citi. Protams, praktiski nav iespējams atrast ideālus darbiniekus, kuros visas kompetences tiks harmoniski attīstītas. Nevienmērīgas attīstības gadījumā dažas kompetences var papildināt citas. Ar kompetences sistēmas palīdzību tiek atrisināti tādi uzdevumi kā personāla pieņemšana darbā, novērtēšanas darbības, jaunu darbinieku adaptācija, motivācijas programmas, personāla rezerves veidošana, darbinieku apmācība un attīstība, korporatīvās kultūras attīstība. Kompetenču novērtēšanai tiek izmantoti profesionālie un psiholoģiskie testi, projektīvie paņēmieni, grupu diskusijas, biznesa spēles un citi pasākumi.
