Krimināllietas ierosināšana vēl nav spriedums. Un pat likumā ir skaidri izklāstīti punkti, uz kuru pamata lietu var izbeigt. Galvenais ir labi izpētīt likumus un atrast labu advokātu.
Instrukcijas
1. solis
Krimināllietu var izbeigt, pamatojoties uz Krievijas Federācijas Kriminālprocesa kodeksa 24. pantu. Šajā rakstā ir teikts, ka lietu var izbeigt, ja nav notikuma, kā arī nozieguma sastāva. Izmeklēšanu var izbeigt arī tad, ja ir beidzies kriminālvajāšanas noilgums vai aizdomās turētā vai apsūdzētā nāves gadījumā. Lieta nevar turpināt izmeklēšanu, ja nav cietušā paziņojuma.
2. solis
Krimināllieta jāizbeidz, ja pirms sprieduma spēkā stāšanās ir stājies spēkā jauns likums, kas atceļ pieņemto lēmumu. Arī viss process tiek izbeigts, ja tiek izbeigta visu apsūdzēto vai aizdomās turēto kriminālvajāšana.
3. solis
Krievijas Federācijas Kriminālprocesa kodeksa 25. pantā noteikts, ka krimināllietu var izbeigt, ja ir noticis pušu samierināšanas fakts. Lai to izdarītu, cietušajam jāuzraksta paziņojums par krimināllietas izbeigšanu. Bet papildus tam ir nepieciešama arī prokurora piekrišana.
4. solis
Pamatojoties uz Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 27. pantu, lietu var izbeigt, ja apsūdzētais vai aizdomās turamais nav iesaistīts izdarītajā noziegumā. Tāpat pamats var būt amnestijas akts vai sprieduma esamība tajā pašā lietā pret apsūdzēto vai aizdomās turamo.
5. solis
Krimināllieta ir jāizbeidz, ja apsūdzētais vai aizdomās turamais ir jaunāks par vecumu, no kura viņu var saukt pie atbildības. Tā var būt arī garīga slimība.
6. solis
Krimināllietas izbeigšanu var veikt tiesas sēdē, pamatojoties uz Krievijas Federācijas Kriminālprocesa kodeksa 254. pantu, kad apsūdzētāja atsauc apsūdzību. Arī gadījumos, kas ir privāta rakstura, procesu var izbeigt cietušā neierašanās dēļ bez pamatota iemesla.
