Protams, kad kāds no darbiniekiem informē vadītāju par grūtniecību, viņa pretī dzirdēs sirsnīgus apsveikumus. Bet ne visi no viņiem spēs slēpt savu vilšanos - galu galā uzņēmumam kādu laiku būs jāiztiek bez darbinieka, kuru, iespējams, nav neviena aizstājēja. Tomēr ir jāreģistrē grūtniece saskaņā ar darba likumiem.
Instrukcijas
1. solis
Neatkarīgi no uzticības pakāpes starp darbinieku un vadību, viņai jāiesniedz medicīnas iestādes izziņa par grūtniecību. Šāda sertifikāta forma nav vienota un var būt patvaļīga. Bet tajā jābūt pilnam vārdam un patronimam, darbinieka uzvārdam, ārsta uzvārdam un parakstam, ārstniecības iestādes nosaukumam, izsniegšanas datumam.
2. solis
Darba devējam ir nepieciešama apliecība, lai dokumentētu šim darbiniekam piešķirtos pabalstus; tā ir nepieciešama, lai ziņotu nodokļu birojam, kuru var pieprasīt jebkurā laikā. Bet pat gadījumā, ja darbinieks ar acīmredzamām grūtniecības pazīmēm neiesniedza sertifikātu, tas nav iemesls viņu sūtīt komandējumos un iesaistīt brīvdienās darbā.
3. solis
Veiciet ar viņu sarunu un taktiski palūdziet viņai sastādīt šo dokumentu, atsaucoties uz faktu, ka jums tas ir vajadzīgs. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad sieviete strādā saskaņā ar noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu, kas beidzas grūtniecības laikā (Krievijas Federācijas Darba kodeksa 261. pants). Saskaņā ar likumu darba devējam ir pienākums pagarināt derīguma termiņu līdz grūtniecības beigām. Darbiniekam jāuzraksta izziņa un tam jāpievieno medicīniskā izziņa. Pēc darba devēja lūguma viņai atkal ir pienākums iesniegt jaunus sertifikātus, bet ne biežāk kā reizi 3 mēnešos. Jūs varat viņu atlaist tikai pēc grūtniecības beigām.
4. solis
Jūsu pienākums saskaņā ar likumu ir nodrošināt grūtniecei normālus darba apstākļus. Viņai ir tiesības pieprasīt pāreju uz vieglāku darbu, ja viņa iepriekš strādāja sarežģītos darba apstākļos. Pāreja uz vieglu darbu tiek veikta, pārceļot personālu, saglabājot vidējo izpeļņu.
5. solis
Pēc viņas lūguma viņai var noteikt īsāku darba dienu vai nepilnas slodzes darba nedēļu. Tiesu prakse rāda, ka tā ilgums jānosaka tieši tāds, kādu darbinieks norādīs savā pieteikumā.
