Konstitucionālās tiesības ir normu kopums, kas aizsargā pilsoņu pamattiesības un brīvības un izveido tam valsts varas sistēmu. Konstitucionālās tiesības kā zinātne ir daļa no tiesību zinātnes, un tā, savukārt, ir saite sociālo zinātņu sistēmā.
Konstitucionālās tiesības pēta modeļus, definīcijas, juridisko institūciju lomu, tiesiskumu un to darbības efektivitāti, meklējot veidus, kā palielināt tiesību normu efektivitāti. Šī zinātne tieši ietekmē sabiedrības vēsturisko attīstību.
Konstitucionālās tiesības juridisko zinātņu vidū ir vissarežģītākās, tomēr tās sniedz zināšanas par teorētisko pamatu īpašo tiesību zinātņu tālākai studēšanai. Tas nosaka pamatjēdzienus, kategorijas, kas darbojas saskaņā ar pašreizējo konstitucionālo un juridisko likumdošanu; pēta un analizē juridisko institūciju funkcijas un lomu.
Konstitucionālo tiesību galvenie uzdevumi ir: šīs zinātnes vispārējo jēdzienu sistēmas izpēte, tiesību normu, valsts institūciju un valsts institūciju darbības analīzes metožu apgūšana; tiesiskumu un to īstenošanu ietekmējošu politisko, ekonomisko, morālo faktoru noteikšana. Konstitucionālās tiesības kā zinātni spēcīgi ietekmē dziļas izmaiņas valsts sistēmā. Tas noved pie jaunu ideju rašanās un nostiprināšanās, kas saistītas ar valsts varas organizāciju, attiecībām starp valsti un pilsoņiem.
Konstitucionālās tiesības kā filiāle ieņem galveno vietu valsts tiesību sistēmā. Šāda veida tiesību subjekts satur sociālās attiecības, kuras regulē šī nozare. Ar šo tēmu saistītās sociālās attiecības veidojas valsts varas organizācijas un tās īstenošanas sfērā, kā arī pilsoņu un valsts attiecību sfērā.
Šīs tiesību nozares avots ir Konstitūcija, kas ir galvenais valsts tiesību akts. Konstitucionālās tiesības juridiski nosaka sabiedrības un valsts struktūras galvenos principus, nosaka sākotnējos noteikumus visu sabiedrībā notiekošo procesu vadībai; sniedz pamatnostādnes, kas atspoguļo tiesību regulēšanas galveno virzienu visās sociālo attiecību jomās.
Mūsdienu tiesiskums prasa mierīgu dažādu pasaules uzskatu jēdzienu līdzāspastāvēšanu, to izpratni un objektīvu novērtēšanu. Tāpēc galvenajiem konstitucionālo tiesību principiem vajadzētu būt vispārcilvēcisko vērtību prioritātes atzīšanai, pilsoniskās sabiedrības attīstības nepieciešamības atzīšanai, kas ir brīva no pilnīgas "valstiskuma".
