Griežoties tiesā ar prasījumiem pret otru pusi, persona saņem prasītāja statusu. Pašreizējie tiesību akti viņam piešķir vairākas tiesības, no kurām ir svarīgi pareizi rīkoties tiesas procesa laikā.
Kā sauc tiesvedībā iesaistītās puses
Vairumā civillietu un komerclietu strīdā iesaistītās puses ir prasītājs un atbildētājs. Arī civilprasītāji un apsūdzētie var piedalīties kriminālprocesā saistībā ar prasību atlīdzināt noziegumā nodarīto kaitējumu. Prasītājs un atbildētājs darbības ietvaros tiek dēvēti par pusēm, tas ir, ja ir strīds par tiesībām. Citās kategorijās lietas dalībniekus var nosaukt citādi. Tātad piedziņa un parādnieks piedalās pasūtījumu sagatavošanā. Lietās, kas izriet no sabiedriskajām tiesiskajām attiecībām un īpašām lietām, pārsūdzības tiesā ierosinātājs ir iesniedzējs.
Prasītājs ir persona (juridiska vai fiziska), kas vēršas tiesā, lai aizsargātu savas aizskartās, apstrīdētās vai neatzītās tiesības vai intereses. Tāpat prasītāji ietver tos, kuru interesēs prasību iesniedz trešās personas. Savukārt atbildētāji ir tie, kuriem adresētas prasības.
Viena strīda ietvaros var būt gan vairāki prasītāji, gan 2 vai vairāk atbildētāji. To sauc par procesuālu līdzdalību. Piemēram, viens prasītājs var iesūdzēt vairākus atbildētājus vienlaikus. Tāpat vairāki prasītāji var kopīgi iesniegt prasību pret vienu atbildētāju.
Kādas tiesības ir prasītājam
Pirms tiesas procesa sākšanas tiesa izskaidro pusēm tiesības un pienākumus. Pēc tam tiesai jāpārliecinās, ka to saturs pusēm ir skaidrs un tai nav nepieciešams papildu paskaidrojums.
Prasītājam kā lietas dalībniekam ir vairākas procesuālās tiesības. Tātad viņš var mainīt prasības priekšmetu un pamatojumu, noraidīt to vai palielināt vai samazināt prasību. Prasības priekšmeta maiņa notiks, kad būtiski mainīsies prasības būtība. Piemēram, sākotnējās parādu piedziņas prasības tiek aizstātas ar īpašuma nodošanu. Prasības pamatojums mainījās saistībā ar to argumentu pārskatīšanu, uz kuriem sākotnēji tika pamatotas prasības. Tajā pašā laikā pašas prasības paliek nemainīgas.
Prasītājs var rosināt mierizlīguma noslēgšanu starp pusēm. To saprot kā dokumentu, kurā puses nosaka savstarpējo prasījumu noregulēšanas kārtību. No brīža, kad tiesa apstiprina mierizlīgumu, tiesvedība lietā tiek izbeigta.
Prasītājam ir arī daudzas citas tiesības. Viņš var ierasties tiesā personīgi vai ar sava pārstāvja starpniecību, sniegt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus par strīda būtību, iesniegt priekšlikumus un izaicinājumus, sniegt pierādījumus un piedalīties to izpētē. Attiecībā uz jaunu pierādījumu iegūšanu prasītājs var izvirzīt jautājumu par viņu pieprasījumu tiesā. Turklāt prasītājam ir tiesības iepazīties ar visiem lietas materiāliem un izgatavot tos izrakstus un kopijas, tostarp ar tehnisko līdzekļu palīdzību.
Ja prasītājs nepiekrīt lēmumam, tad viņam ir tiesības to pārsūdzēt pārsūdzības un kasācijas kārtībā, kā arī lūgt tā pārskatīšanu citā likumā noteiktā veidā.
