Katru gadu Krievijā tūkstošiem bērnu paliek bez pieaugušo aprūpes. Personības harmoniskai attīstībai, kā arī bērna integrācijai sabiedrībā ir nepieciešama viņa paša ģimene, kurā viņš atradīs savus vecākus. Bērnunami nav spējīgi dot labu audzināšanu: tikai ciešs kontakts ar mīļajiem var dot bērniem iespēju būt laimīgai dzīvei. Jūs varat nodibināt aizbildnību pār kāda cita bērnu vai adoptēt viņu. Lai to izdarītu, jums jāzina, kā šīs ierīces formas atšķiras.
Instrukcijas
1. solis
Adopcija ir veids, kā audzināt bērnus, kuri kā dabisks bērns ir palikuši bez vecāku gādības ģimenē. Šajā gadījumā adoptētājs iegūst visas vecāku tiesības un pienākumus. Procedūru regulē vairāki juridiski aspekti, kas ir obligāti. Adopcijas vecāka adoptētajam bērnam jābūt jaunākam par 18 gadiem, un adoptētājam jābūt vismaz 16 gadus vecākam par viņu.
2. solis
Aizbildnība ir veids, kā ievietot mazus bērnus (līdz 14 gadu vecumam), kuri paliek bez vecāku gādības. Tas ir arī tāda pilsoņa interešu pārstāvības veids, kurš ir darbnespējīgs pēc tiesas lēmuma stāšanās spēkā. Patiesībā aizbildnis pieņem bērnu savā ģimenē un uzņemas lielu atbildību par viņu. Bet tajā pašā laikā pastāv vairāki ierobežojumi, kas saistīti ar viņa aizbildņa mantas iznīcināšanu.
3. solis
Tādējādi aizbildnība un adopcija atrisina tādu bērnu nevērības problēmu, kuri noteiktu iemeslu dēļ ir zaudējuši savus bioloģiskos vecākus. Persona, kas uzņemas atbildību par bērna audzināšanu, ir apgrūtināta ar vairākām tiesībām un ierobežojumiem. Tomēr pastāv atšķirība starp adopciju un aizbildnību, un tā ir ļoti nozīmīga. Jūs varat adoptēt jebkura vecuma bērnu, kurš nav sasniedzis pilngadību. Ja viņš ir vecāks par 10 gadiem, būs nepieciešama viņa piekrišana. Jūs varat nodibināt aizbildnību pār maziem bērniem (līdz 14 gadu vecumam) un rīcībnespējīgām personām neatkarīgi no viņa vecuma.
4. solis
Adopcijas vecāks iegūst visu vecāku tiesību klāstu. Viņš pieņem bērnu savā ģimenē un var dot viņam savu uzvārdu. Aizbildnim ir ievērojami ierobežotas tiesības, pirmkārt, tas attiecas uz apsaimniekotāja mantas atsavināšanu. Turklāt viņam katru gadu jāatskaitās valsts aģentūrām. Savukārt adoptētājs tiek atbrīvots no šī pienākuma.
5. solis
Par nepilngadīga bērna aizbildnību paredzēta atlīdzība vairāku tūkstošu rubļu (mēnesī) apmērā. Adopcijas vecākam nav tiesību rēķināties ar šādu atlīdzību, jo viņš uzņemas visas tiesības un pienākumus par bērna audzināšanu. Aizbildnība beidzas automātiski, kad bērns sasniedz 14 gadu vecumu vai pamatojoties uz tiesas lēmumu. Adopciju var atcelt tikai vecāku tiesību atņemšanas gadījumā.
6. solis
Kopumā atšķirība starp adopciju un aizbildnību ir šāda:
- adopcija ir pastāvīga parādība, un aizbildnība ir īslaicīga, to ierobežo likuma prasības un līguma noteikumi (ja tādi ir);
- adoptētājs faktiski kļūst par bērna vecāku, un aizbildnis paliek aizbildnim tādās pašās attiecībās kā pirms nodarījuma izdarīšanas;
- aizbildnība var būt apmaksāta, un adopcija - tikai bez maksas;
- adoptētāju var pārbaudīt tikai specdienesti, un aizbildnim jāiesniedz gada pārskats attiecīgajām iestādēm;
- pēc adopcijas bērna pases dati var tikt mainīti, un aizbildnības laikā tie paliek nemainīgi;
- vecāku tiesību iegūšana ir iespējama tikai pēc adopcijas;
- adopcija tiek izbeigta tikai ar tiesas lēmumu par vecāku tiesību atņemšanu, un aizbildnība - likumā paredzētajos gadījumos neatkarīgi no pušu gribas.
