Budžetu var formulēt trīs veidos: no apakšas uz augšu, no augšas uz leju un iteratīvi. Pirmā metode galvenokārt ietekmē departamentus un projektus, otrā balstās uz uzņēmuma vadības mērķiem, un iteratīvā metode nozīmē nosacītu posmu klātbūtni. Informāciju izplata vadība, pēc tam to apkopo un apkopo no apakšas.
Lai pienācīgi plānotu budžetu, uzņēmuma vadībai ir jāievēro jauktā iteratīvā metode. Tā kā ir ļoti noderīgi uzzināt informāciju no departamentiem, lai pieņemtu pamatotus lēmumus augšpusē. To pieņemšanai nepieciešama “tīra” filtrēta informācija, ko tieši var nodrošināt budžeta process.
Tajā pašā laikā zemāka līmeņa vadītāji var labāk plānot savu darbību, ja viņiem ir vairāk informācijas no augšas no vadības puses. Galu galā tā labāk zina uzņēmuma mērķus ilgtermiņā, kā arī tai ir skaidrāks priekšstats par uzņēmuma lietu kopējo ainu.
Budžeta no apakšas uz augšu visiem zemākā līmeņa vadītājiem ir jāparedz budžets tām darbības jomām, par kurām viņi atbild. Šī metode ļauj departamentu vadītājiem atbildīgāk izturēties pret budžeta veidošanu un visu tā mērķu turpmāku īstenošanu. Tomēr ir arī ļoti iespējams, ka augšpusē tiks būtiski mainīti “no apakšas” uzrādītie rādītāji, kas savukārt izraisīs negatīvas atsauksmes no padotajiem, ja lēmums būs nepamatots.
Budžets no augšas uz leju prasa tikpat lielu vadības apņemšanos un skaidru izpratni par uzņēmuma specifiku. Vadībai jāspēj izveidot absolūti reālu prognozi vajadzīgajam periodam. Šajā gadījumā tiks panākta departamentu budžetu saskaņošana, tiks ņemti vērā galveno punktu (pārdošanas, izdevumu, ienākumu utt.) Etaloni, kas palīdzēs efektīvi novērtēt atbildīgo centru darbu.
Tomēr visefektīvākais budžeta plānošanas process ir iteratīvs. Finanšu rādītāji tiek pazemināti no augšas, un no apakšas tiek apkopota vispārināta informācija, veidojas visa uzņēmumu budžetu sistēma, tie tiek analizēti no atbilstības viedokļa izvirzītajiem vadības mērķiem (rentabilitāte, apgrozījums utt.). Rādītāji ir sasniegti, budžetu paraksta vadība. Ja nē, atkārtojumi turpinās.
