Biroja darbiniekiem pieņemamā temperatūra darba vietā ir 22–24 grādu robeža aukstajā sezonā un 23–25 grādu siltākajos mēnešos. Dažos gadījumos norādītā optimālā temperatūra var atšķirties.
Daudzi biroja darbinieki, citi darbinieki ir vairākkārt dzirdējuši, ka uzņēmumam, kas strādā, ir pienākums uzturēt noteiktu temperatūru darba vietā. Šis pasākums ir paredzēts likumā, kura mērķis ir aizsargāt darba ņēmēju veselību, jo darbs augstā vai zemā temperatūrā ļoti negatīvi ietekmē ķermeni. Lielākā daļa mūsu valsts organizāciju ignorē attiecīgās prasības, ko biroja darbinieki īpaši izjūt vasarā. Tikmēr prasību neievērošana optimālas temperatūras uzturēšanai darba vietā nozīmē darba devēja pienākumu samazināt darba laiku par noteiktu stundu skaitu (atkarībā no darba veida un temperatūras novirzes no normas).
Kāda temperatūra darba devējam jānodrošina biroja darbiniekiem?
Temperatūras diapazonus, kas organizācijām jāuztur saviem darbiniekiem, nosaka pašreizējie sanitārie noteikumi. Šajā gadījumā šo daudzumu īpašā vērtība ir atkarīga no sezonas, darba veida (darbinieka enerģijas patēriņa līmeņa). Visaktuālākais temperatūras režīma uzturēšanas jautājums ir daudzu biroju darbiniekiem, kuri burtiski sliecas no karstuma vasarā. Standarta temperatūras vērtībai šajā gadījumā vasarā jābūt 23-25 grādiem pēc Celsija. Aukstajā sezonā šī vērtība mainās uz 22-24 grādu diapazonu. Ja darba vietā tiek reģistrēta novirze no dotajām vērtībām, darbinieki var pieprasīt darba laika samazināšanu, līdz tiek nodrošināti normāli darba apstākļi.
Kā notiek darba laika samazināšana
Sanitārie noteikumi, kas nosaka darba vietā uzturēto optimālo temperatūru, nosaka arī darba laika samazināšanas robežas, ja tiek pārkāpts attiecīgais temperatūras režīms. Tātad, ja biroja gaisa temperatūra pārsniedz pieļaujamās vērtības par 3,5 grādiem, tad darba laiks jāsamazina par vienu stundu. Ja pārsniegums ir 5 grādi, tad birojā var strādāt ne vairāk kā piecas stundas dienā. Jāpatur prātā, ka citām darba ņēmēju kategorijām (piemēram, ražošanas iekārtās nodarbinātajiem) ir noteiktas viņu pašu pieļaujamās temperatūras vērtības un maksimālās novirzes. Turklāt likumdevējs ierobežo ne tikai pieļaujamās gaisa temperatūras vērtības, bet arī virsmu temperatūru, gaisa kustības ātrumu un vairākus citus parametrus.
