Tehnisko kļūdu sekas līgumā parasti neizšķiroši ietekmē tā interpretāciju un izpildi. Ja šīs kļūdas būtiski izkropļo līguma nozīmi, var būt vajadzīgs papildu pierādījums par to noteikumu faktisko saturu, par kuriem tika panākta vienošanās.
Tehniskas kļūdas līgumos nav nekas neparasts, tomēr tās parasti atklājas tikai tad, kad tiek izskatīts juridisks strīds, kas saistīts ar attiecīgā līguma izpildi. Ja kādas šāda veida kļūdas tiek atklātas nejauši, ja starp līgumslēdzējām pusēm nav pretrunu, tad tās parasti izlabo, savstarpēji vienojoties, par ko pietiek, lai noslēgtu papildu vienošanos. Lielākajā daļā gadījumu tehniskās kļūdas netiek pamanītas, jo puses tās izpildes stadijā neizlasa visus līguma noteikumus. Šādu kļūdu atklāšana var radīt lielas problēmas juridisku strīdu gadījumā, kuru priekšmets tieši izriet no līguma satura.
Ko viņi dara, ja tiesā tiek atklātas tehniskas kļūdas?
Civiltiesībās ir skaidri norādījumi par jebkura līguma noteikumu interpretāciju. Tieši šīs normas tiesas ievēro, atrodot tehniskas kļūdas līgumā. Jo īpaši līguma nozīme tiks noteikta, pamatojoties uz tā burtisko saturu. Ja tehniska kļūda padara burtisko saturu neskaidru, tad tiek pārbaudīti citi līguma nosacījumi, ar kuriem tiek salīdzināts neskaidras klauzulas saturs. Tiek ņemta vērā arī noslēgtā līguma vispārējā nozīme un pušu gribas virziens. Tāpēc tipogrāfijas kļūdām, burtu, vārdu, zīmju izlaidumiem, neatbilstībām un citām tehniskām kļūdām parasti nav nozīmes. Šādas neprecizitātes parasti ir iekļautas visās līguma kopijās, jo tās ir atļautas līguma teksta datorizētās sagatavošanas stadijā.
Ko darīt, ja nozīme ir ievērojami sagrozīta?
Dažreiz līgumā tiek konstatētas būtiskas tehniskas kļūdas, kas pilnībā sagroza tā semantisko saturu. Tajā pašā laikā līguma vispārējā nozīme vai citi tā nosacījumi neļauj viennozīmīgi noteikt līguma pušu faktisko gribu. Klasisks šāda veida tehniskas kļūdas piemērs ir daļiņas “ne” izlaišana vai tās pārmērīga izmantošana, formulējot puses pienākumus. Šajā gadījumā līguma termiņam var piešķirt tieši pretēju nozīmi, un var būt grūti pierādīt tehniskas kļūdas esamību. Šajā gadījumā likums liek tiesai novērtēt citus ieinteresētās puses sniegtos pierādījumus. Piemēram, iepriekšēja sarakste starp pusēm, kurā tika panākta vienošanās par strīdīgā līguma pamatnoteikumiem, var sniegt palīdzību līguma interpretācijā.
