Gadījumā, ja atlaistais darbinieks tiek atjaunots darbā ar tiesas lēmumu, darba devējam rodas divi jautājumi: kādi maksājumi jāveic šādam darbiniekam un ko darīt ar summām, kas tika samaksātas pēc atlaišanas?
Darba devējam, kurš pieļāva nelikumīgu atlaišanu, ir pienākums atlīdzināt atjaunotajam darbiniekam zaudētos ienākumus (saskaņā ar Krievijas Federācijas Darba kodeksa 394. panta 2. daļu), morālo kaitējumu tiesas noteiktā apmērā (237. panta 2. daļa). (Krievijas Federācijas Darba kodeksa likums), kā arī juridiskās izmaksas (Krievijas Federācijas Civilprocesa kodeksa 98. panta 1. daļa un 88. panta 1. daļa).
Nenopelnītie ieņēmumi
Visu laiku, kad darbiniekam tika liegta iespēja strādāt, tas ir, viņš tika atlaists un apstrīdēja atlaišanu tiesā, uzskata par piespiedu kavējumiem. Piespiedu prombūtnes laikā darba devējs atjaunotajam darbiniekam maksā vidējo izpeļņu (Krievijas Federācijas Darba kodeksa 139. pants), kuras aprēķināšanā tiek ņemtas vērā tikai darba dienas. Šajā gadījumā tiesa var indeksēt piešķirtās summas.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek ieturēts no uzkrātās vidējās izpeļņas. Tas ir, organizācija šajā gadījumā, pamatojoties uz Art. 24. un Art. Krievijas Federācijas Nodokļu kodeksa 226. pants ir atzīts par nodokļu aģentu, un tam ir pienākums aprēķināt un ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu.
Ja izpildu rakstā ir noteikta fiksēta nenopelnītās izpeļņas summa, darba devējam tā jāizsniedz darbiniekam, neieturot nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodokli var ieturēt nākamajā maksājumā, un, ja šāda maksājuma nav, darba devējs rakstiski paziņo nodokļu iestādei par nodokļa ieturēšanas neiespējamību un nodokļu maksātāja parāda summu. Šajā gadījumā darbinieks neatkarīgi aprēķina un maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Papildus iedzīvotāju ienākuma nodoklim apdrošināšanas prēmijas tiek iekasētas par vidējo izpeļņu par piespiedu kavējumu laiku.
Saskaņā ar Art. Krievijas Federācijas Darba kodeksa 236. pants saistībā ar darba devēja noteikto maksājuma termiņa pārkāpumu tiek iekasēti procenti (naudas kompensācija) par algas summu, kuru darbinieks nav saņēmis. Naudas kompensācija tiek aprēķināta, pamatojoties uz 1/300 no pašreizējās Krievijas Bankas refinansēšanas likmes, un uz to neattiecas iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Nesaņemtā izpeļņa piespiedu kavējumu laikā tiek izmaksāta vienlaikus ar atlaišanas kārtības atcelšanu un darbinieka atjaunošanu darbā.
Mantiskā kaitējuma atlīdzināšana
Saskaņā ar Art. Krievijas Federācijas Darba kodeksa 237. pantā noteiktais morālais kaitējums, kas darbiniekam nodarīts ar prettiesisku darba devēja rīcību, viņam tiek atlīdzināts naudā tādā apmērā, kādu tiesa noteikusi lēmumā par darbinieka atjaunošanu darbā. Morālā kaitējuma kompensācija netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un nav jāmaksā apdrošināšanas prēmijas.
Juridisko izdevumu atlīdzināšana
Pusei, kas zaudēja procesu, ar tiesas lēmumu ir jāatlīdzina otrai pusei visas tiesvedības izmaksas, kas tai radušās (Krievijas Federācijas Civilprocesa kodeksa 98. panta 1. daļa).
Ja tiesa izlemj par labu darbiniekam, darba devējam nodoklis (Krievijas Federācijas Civilprocesa kodeksa 103. pants un Krievijas Federācijas Nodokļu kodeksa 333.17. Pants) ir jāsamaksā 10 dienu laikā no stāšanās spēkā dienas. tiesas lēmuma spēkā esamība (Krievijas Federācijas Nodokļu kodeksa 333.18. panta 1. punkta otrā daļa)).
Šajā gadījumā juridisko izdevumu atlīdzināšanas summa tiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Par tiem netiek iekasētas apdrošināšanas prēmijas.
Kompensācija, kas jau samaksāta pēc atlaišanas
Darbiniekam, ar kuru pēc darba devēja iniciatīvas tika nelikumīgi izbeigts darba līgums, pēc atlaišanas maksā šādas summas:
- darba samaksa par nostrādātajām stundām (veiktā darba apjoms);
- kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, ja līdz atlaišanai viņš nebija piedalījies atvaļinājumā;
- atlaišanas pabalsts (attiecīgā gadījumā).
Pēc tam, kad tiesa ir atzinusi atlaišanas faktu par nelikumīgu, kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu un atlaišanas pabalstu tiek atzīta par pārmaksu, kas izmaksāta bez pietiekama pamata. Samaksājot atjaunotajam darbiniekam tiesas noteiktās summas, darba devējs var samazināt tās par atlaišanas pabalsta summu, ko darbinieks saņēmis pēc atlaišanas. Bet kompensācijas summu par neizmantoto atvaļinājumu var ieskaitīt tikai pēc tam uzkrājot atvaļinājuma naudu.
Vēl viena svarīga iezīme, ja piespiedu kavējumu laikā darbinieks saņēma bezdarbnieka pabalstus darba biržā, algu no cita darba devēja, atlīdzību par darbu saskaņā ar civiltiesisku līgumu, pagaidu invaliditātes pabalstus utt., Šādi maksājumi netiek atzīti par nelikumīgi saņemts.
