Gan nomniekam, gan iznomātājam ir tiesības izbeigt zemesgabala nomas līgumu - kad pēc nomnieka vai iznomātāja pieprasījuma ir beidzies šīs līguma termiņš vai pirms grafika. Zemesgabala nomas līguma izbeigšana tiek noformēta atsevišķā dokumentā (parasti papildu līgumā). Zemes gabals tiek nodots iznomātājam saskaņā ar pieņemšanas aktu.
Instrukcijas
1. solis
Jebkurai no līguma pusēm ir tiesības izbeigt zemes gabala nomas līgumu. Līgums tiek izbeigts, kad beidzas tā derīguma termiņš (ja noma bija steidzama) vai pirms noteiktā termiņa. Nosacījumi pirmstermiņa nomas līguma izbeigšanai ir noteikti Civilkodeksā, tomēr pusēm ir tiesības pēc saviem ieskatiem līgumā noteikt citus nosacījumus, ar kādiem šādu līgumu var izbeigt.
2. solis
Saskaņā ar likumu iznomātājam ir tiesības izbeigt nomas līgumu šādos gadījumos:
1. īrnieks nemaksā īri vairāk nekā divas reizes pēc kārtas;
2. Īrnieka zemes gabala izmantošana ar būtiskiem vai atkārtotiem līguma noteikumu pārkāpumiem (piemēram, zemes gabals bija paredzēts dārzeņu audzēšanai, bet īrnieks tajā ierīkoja poligonu);
3. Zemes gabala zemes nolietošanās.
3. solis
Nomniekam ir tiesības arī pirms termiņa izbeigt nomu gadījumos, kad:
1. Zemes gabals izrādās nederīgs izmantošanai līgumā paredzētajam mērķim;
2. Zemes gabalam ir trūkumi, kuru dēļ to nevar izmantot, savukārt īrniekam šādi trūkumi iepriekš nebija zināmi;
3. Saimnieks nenodrošina zemes gabalu lietošanā vai rada šķēršļus tā izmantošanā.
4. solis
Ja namīpašnieks nolemj pirms termiņa izbeigt zemes nomas līgumu ar īrnieku, viņam par to rakstiski jāpaziņo saprātīgā termiņā. Šis periods ir noteikts nomas līgumā.
5. solis
Pārtraucot nomas līgumu, nomnieks atdod zemes gabalu iznomātājam saskaņā ar pieņemšanas aktu. Zemesgabals jāizīrē tādā pašā stāvoklī, kādā tas tika pieņemts. Ja īrnieks ir veicis neatņemamus zemes uzlabojumus (piemēram, iestādījis kokus) un ja par šādiem uzlabojumiem ir panākta vienošanās ar namīpašnieku, tad pēdējam ir jāatlīdzina īrniekam šie neatņemamie uzlabojumi.
