Likumīgs tulkojumā no latīņu valodas nozīmē "likumīgs", "likumīgs". Šis termins izsaka cilvēku piekrišanu valdībai, kas darbojas valstī, kad tā atzīst savas tiesības pieņemt svarīgus lēmumus bez jebkādas piespiešanas.
Turklāt jēdzienam "leģitimitāte" ir politiska un juridiska nozīme, kas nozīmē pilsoņu, lielu sociālo grupu (arī ārvalstu) pozitīvu attieksmi pret katrā konkrētajā valstī darbojošajām politiskās varas institūcijām un valsts likumības atzīšanu. viņu eksistence.
Likumība izpaužas kā iedzīvotāju brīvprātīga varas atzīšana valstī. Tauta piekrīt pakļauties šādai varai, jo uzskata, ka tā ir autoritatīva, tās pieņemtie lēmumi ir taisnīgi, un šobrīd valstī ir izveidojusies vislabākā valdības kārtība. Protams, jebkurā valstī bija, ir un būs pilsoņi, kas pārkāpj likumus; kuri nepiekrīt pašreizējai valdībai un tās pārvaldes kārtībai un iebilst pret to. Absolūtu atbalstu nekad nevar panākt, un tas nav nepieciešams. Iestādes tiks uzskatītas par likumīgām, ja tās atbalsta lielākā daļa sabiedrības locekļu.
Likumība ir masu uzticēšanās, varas pieņemšana caur sabiedrības apziņas prizmu un tās rīcības pamatojums no morālā viedokļa. Iedzīvotāji izsaka piekrišanu varas iestādēm, pamatojoties uz viņu idejām par labu, taisnīgumu, morāli, taisnīgumu, godu un sirdsapziņu. Likumība nodrošina paklausību bez piespiešanas, un, ja spēks ir atļauts, kad tas tiek sasniegts, tad kā pamatojums šādiem pasākumiem.
Tiek izdalīti šādi leģitimitātes veidi: tradicionāls, harizmātisks un racionāls.
Tradicionālā leģitimitāte tiek veidota, pamatojoties uz sabiedrības ticību neizbēgamībai un nepieciešamībai pakļauties pašreizējai valdībai, kas laika gaitā iegūst paražas statusu, pakļaušanās pie varas tradīciju. Šāda veida likumība ir raksturīga iedzimtiem valdības veidiem, piemēram, monarhijai.
Harizmātiskā leģitimitāte veidojas cilvēku izveidojušās ticības un viena politiskā līdera izcilo īpašību atzīšanas rezultātā. Šis attēls, kas apveltīts ar ārkārtas cilvēciskām īpašībām (harizmu). Sabiedrība to nodod visai politiskās varas sistēmai. Līdera autoritāti bez ierunām pieņem cilvēku masas. Šāda veida likumība vairumā gadījumu rodas revolūciju laikā, kad tiek sadalīti iepriekš pastāvošie ideāli. Cilvēki, nespējot paļauties uz bijušajām normām, ticību vadītājam saista ar cerībām uz gaišāku nākotni.
Racionāla leģitimitāte rodas gadījumā, ja sabiedrība atzīst taisnīgumu, to demokrātisko procedūru likumību, kurās tiek veidota politiskās varas sistēma. Šis tips rodas tāpēc, ka katrs sabiedrības loceklis apzināti izprot trešo personu interešu esamību, kas galu galā nozīmē nepieciešamību izveidot uzvedības noteikumus, kuru ievērošana ļauj sasniegt savus mērķus.
