Strādnieku darba produktivitātei ir svarīga loma jebkura uzņēmuma darbībā. Tās attīstību veicina dažādi iekšējie faktori, no kuriem galvenie ir darba režīms un darba samaksas forma.
Darba produktivitātes jēdziens
Darba produktivitāte ir darba efektivitātes rādītājs. To mēra pēc produktu daudzuma, ko darbinieks saražoja laika vienībā. Abpusēja ir darbietilpība, ko mēra pēc pavadītā laika apjoma uz produkcijas vienību.
Ekonomikas statistikā darba produktivitāte parasti nozīmē faktisko produktivitāti, bet ekonomiskās kibernētikas jomā pastāv potenciālā un faktiskā darba produktivitātes jēdzieni. Vissvarīgākie apgrozāmo aktīvu izmantošanas rādītāji uzņēmumā ietver apgrozījuma un apgrozījuma laika regulēšanu. Palielinoties apgrozījumam, uzņēmuma apgrozāmais kapitāls tiek atbrīvots no apgrozības, savukārt apgrozījuma palēnināšanās var izraisīt apgrozāmo līdzekļu nepieciešamības palielināšanos.
Līdzekļu apgrozījumu var paātrināt dažādu faktoru dēļ: pārspējot pārdošanas apjomu pieauguma tempu, uzlabojot pārdošanas un piegādes sistēmu, samazinot produktu enerģijas un materiālu patēriņu, uzlabojot kvalitāti, samazinot ražošanas ciklu utt.
Darba produktivitātes pieaugums
Darba produktivitātes pieaugumu nodrošina darba laika ietaupīšana ražošanas vienības vai papildu produkcijas daudzuma ražošanai laika vienībā, kas izraisa ražošanas efektivitātes pieaugumu.
Darba produktivitāte ir elastīgs un dinamisks darbinieku darbības rādītājs, ko koriģē vairāki faktori. Tehnoloģiskais progress ir atbildīgs par produktivitātes pieauguma rezervēm: līdz ar jaunu tehnoloģiju izmantošanu, mašīnu uzlabošanu, integrētas automatizācijas, sakaru, zinātniskās izpētes un progresīvo tehnoloģiju ieviešanu darba ražīgums palielinās.
Darba ņēmēju atalgojuma sistēmas uzlabošana, darbaspēka atražošana un sociālo problēmu risināšana arī veicina darba ražīguma pieaugumu. Tajā pašā laikā šie faktori ir savstarpēji saistīti, tāpēc darba ražīguma pieauguma dēļ rodas labvēlīgi apstākļi algu pieaugumam, un otrādi, algu pieaugums uzlabo produktivitāti. Savlaicīga ražošanas spēka attīstības prognozēšana uzņēmumā ļauj izvairīties no nelabvēlīgu situāciju rašanās, tostarp bankrota, stagnācijas utt.
