Pēcdiploma students - persona, kas mācās maģistrantūrā, gatavojas aizstāvēt disertāciju, lai iegūtu doktora grādu. Viņa pienākumos ietilpst arī pētnieciskais darbs nodaļā un plānoto eksāmenu nokārtošana.
Kurš var kļūt par maģistrantu?
Vārdam "absolvents students" ir latīņu izcelsme, burtiski tas tiek tulkots kā "persona, kas kaut ko cenšas". Jebkurš Krievijas Federācijas pilsonis, kuram ir maģistra vai speciālista kvalifikācija, kā arī aktīvi piedalās zinātnes attīstībā - raksta un publicē rakstus, veic pētījumus, apmeklē konferences, simpozijus utt.
Pēcdiploma studentus apmāca pēcdiploma studijas universitātē vai pētniecības iestādē. Parasti vietu skaits ir ierobežots, tāpēc pieņemšana darbā notiek konkursa kārtībā - pretendenti kārto eksāmenus savā specialitātē un svešvalodā. Arī reģistrējoties tiek ņemti vērā konkurenta personīgie sasniegumi un mācībspēku atsauksmes.
Ko dara maģistrants?
Kā likums, maģistrants raksta zinātnisko disertāciju supervizora - profesora vai zinātņu doktora - uzraudzībā. Viņam ir noteikts darba grafiks, kurā noteikti eksāmenu nokārtošanas termiņi minimālajam kandidātam, kā arī termiņi, kuros viņam jāaizstāv atsevišķas disertācijas daļas. Turklāt maģistrantam ir pienākums piedalīties tā katedras dzīvē, kurai viņš ir norīkots - sastādīt mācību rokasgrāmatas, ņemt studentiem laboratorijas darbus utt.
Studiju ilgums pēcdiploma studijās ir 3 gadi pilna laika un 4 gadi korespondencē. Ja nākotnē aspirants plāno turpināt savu zinātnisko darbību, šajā periodā viņš apņemas uzrakstīt noteiktu skaitu rakstu, vienā vai otrā veidā saistīts ar disertācijas tēmu. Papildu priekšrocība būs to publicēšana, kā arī aizsardzība departamentā vai augstākā līmenī.
Pilna laika absolventi saņem stipendiju, un nepilna laika studenti saņem ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu, 30 kalendārās dienas un vienu brīvdienu nedēļā zinātniskām studijām.
Kāda ir maģistranta nākotne?
Pēc veiksmīgas zinātniskās disertācijas aizstāvēšanas maģistrants kļūst par zinātņu kandidātu. Tad viņš var turpināt studijas doktorantūrā, vienlaikus pasniedzot katedrā. Parasti tā grafikā pārsvarā dominē praktiskās nodarbības, bet laika gaitā parādās arī lekcijas.
Pēcdiploma studijas dod lielisku iespēju apgūt nepieciešamās prasmes pētnieciskā darba veikšanai izvēlētajā virzienā - tas ir ļoti svarīgi nākotnes skolotājam. Ja nevēlaties turpināt savu darbību universitātē, akadēmiskais grāds palīdzēs nokļūt labāk apmaksātā darbā un saņemt algas piemaksu.
