Tiesu prakse rāda, ka visvairāk strīdu starp darba devēju un darba ņēmēju rodas tad, kad darba ņēmēji tiek atlaisti pēc darba devēju iniciatīvas. Lai izvairītos no pārpratumiem darba līguma izbeigšanas procesā, abām pusēm labi jāzina savas tiesības un pienākumi.
Jautājumu par to, kā atlaist darbinieku saskaņā ar Darba kodeksu, uzdod daudzi darba devēji. Pirmkārt, par gaidāmo atlaišanu darbiniekam jāpaziņo ne vēlāk kā divus mēnešus iepriekš. Brīdinājums jāsniedz ar galvas rīkojumu, kurā darbiniekam obligāti jāievieto paraksts.
Saskaņā ar Art. Darba ņēmēja Darba kodeksa 40. pantu var atlaist sakarā ar izmaiņām ražošanas un darba organizācijā. Tiesa, uzņēmuma reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā darba devējam jāpiedāvā darbiniekam cits darbs tajā pašā uzņēmumā. Ja tas nav iespējams, darbiniekam vajadzētu pamest darbu un pašam atrast darbu. Tāpat darba devējam ir tiesības rīkoties darbinieku skaita samazināšanās gadījumā.
Ja darbinieks savus darba pienākumus veic ļaunprātīgi, tad viņu var atlaist arī saskaņā ar Darba kodeksa 40. panta trešo daļu. Lai civilizētāk atlaistu darbinieku šāda iemesla dēļ, uzņēmumā jāveic sertifikācija. Rezultātā tiks atklāts, ka darbinieks nav pietiekami kvalificēts, lai veiktu savus darba pienākumus. Ja darbinieks veselības apsvērumu dēļ neatbilst amatam, jāsaņem medicīnas un sociālo ekspertu komisijas slēdziens. Bez slēdziena šī iemesla dēļ darbinieku atlaišana nedarbosies.
Darba līgums nosaka darbinieka pienākumus, kas viņam jāizpilda. Sistemātiskas šo saistību neizpildes gadījumā darba devējam ir tiesības atlaist darbinieku. Tikai par šādu darbinieku rīcību ir jābūt dokumentāriem pierādījumiem. Piemēram, rakstiska aizrādījuma klātbūtne jau dod darba devējam turpmāku atlaišanu.
Ja darbinieks bez pamatota iemesla nebija darba vietā ilgāk par trim stundām, viņu var atlaist saskaņā ar Darba kodeksa 40. panta ceturto daļu. Prombūtne bez iemesla tiek uzskatīta arī par kavējumu. Saskaņā ar Darba kodeksa 40. panta sesto daļu darba devējs var atlaist darbinieku, jo viņš četrus mēnešus pēc kārtas nav ieradies darbā. Protams, tas neattiecas uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu.
Darba līgumu var izbeigt, ja īpašnieks nozog īpašnieka mantu. Šī ir Darba kodeksa 40. panta astotā daļa. Darbinieku var atlaist pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās vai lēmuma par administratīvās atbildības uzlikšanu pieņemšanas.
Ja darbinieks uzņēmumā ir izdarījis finanšu krāpšanu, lai gūtu personīgu labumu, par vainīgu darbību viņu var atbrīvot no darba pienākumu pildīšanas. Tas ir paredzēts Art. 41 Darba kodekss. Starp citu, darba līguma izbeigšanas pamats ir amorālas darbības izdarīšana. Tas jo īpaši attiecas uz izglītības un izglītības iestāžu darbiniekiem.
