Krievijā, attīstoties privātajai uzņēmējdarbībai, jēdzieni "melnā" un "baltā" ir kļuvuši plaši izplatīti.
Atšķirība starp "melnajām" un "baltajām" algām ir tā, ka pirmā tiek izsniegta aploksnē, bet otrā tiek oficiāli nosūtīta caur uzņēmuma vai bankas kasieri. Pastāv arī jēdziens "pelēks" algas. Šajā gadījumā darbinieks daļu naudas saņem oficiāli, bet pārējo - uz rokas pēc vienošanās.
Ar pilnīgi "melno" algu attiecības starp darbinieku un darba devēju nav oficiāli reglamentētas, attiecīgais ieraksts netiek veikts darba grāmatā un darba līgums vai līgums netiek sastādīts. Attiecīgi nodokļu maksājumi un maksājumi ārpusbudžeta fondos netiek veikti. Ar "pelēko" maksājumu nodokļi tiek iekasēti tikai no darbinieka ienākumu oficiālās daļas.
Darba devējam "melnās" algas priekšrocība ir tā, ka viņš saņem ievērojamus ietaupījumus no nodokļiem un dažādiem maksājumiem. Darbinieks saņem arī 13% ienākuma nodokļa ietaupījumu. Tomēr praksē viņš zaudē daudzas garantijas un priekšrocības.
Uzņēmējs var atlaist “melno” strādnieku, nemaksājot viņa pēdējo izpeļņu un atlaišanas pabalstu. Turklāt "melnā" alga nav iekļauta pensijas ierakstā, tā netiek ņemta vērā, apmaksājot slimības atvaļinājumu. Sievietēm, kuras dodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, "balto" algu neesamība nozīmē, ka viņas nesaņems maternitātes un bērnu pabalstus.
Jāatceras arī, ka "melno" algu izmaksa un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir likuma pārkāpums, kas paredz kriminālatbildību.
