Valsts noslēpumu jēdziens un veidi. Sods paredzēja konfidenciālas informācijas pārkāpumu, kas personai ir dienesta stāvokļa dēļ.
Oficiāls noslēpums nozīmē noteiktu informāciju, kuru aizsargā federālie likumi, kā arī īpašie dienesti. Par šīs informācijas izpaušanu amatpersonām tiek piemēroti sodi.
Valsts noslēpumu šķirnes
Oficiālie noslēpumi pastāvēja vēl Padomju Savienības laikos. Tad šī informācija tika sadalīta vairākās kategorijās:
- Valsts noslēpums. Šis ir īpašs konfidenciālas informācijas veids, kas ir atzīmēts kā "sevišķi slepens" vai "īpaši svarīgs".
- Oficiālais noslēpums ar atzīmi "pilnīgi slepens".
- Īpaša informācija - šajā kategorijā bija dati, kas paredzēti oficiālai lietošanai.
Pašlaik oficiālā informācija, kuras izpaušana ir sodāma, ietver:
- dati, kas glabājas pašvaldībās un valsts iestādēs;
- informācija par civiltiesisko attiecību subjektiem;
- informācija par adopciju;
- medicīniskā diagnoze;
- noguldījumi bankās.
Turklāt informāciju, kas attiecas uz organizācijas darbību, var klasificēt kā oficiālu noslēpumu. Informācijas atklāšana ietver gan izrunātos vārdus, gan dokumentāciju. apstiprinot to vai citu faktu.
Sods par izpaušanu
Valsts noslēpumu izpaušana var izraisīt personas administratīvo vai kriminālatbildību. Kāda veida sods tiks piemērots, ir atkarīgs no lietas apstākļiem.
Tātad, ja persona ir izplatījusi informāciju, kas ir valsts noslēpums, tad viņu var saukt pie administratīvās atbildības. Krievijas Federācijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 15.21. Pantā paredzēts sods naudas soda veidā no 30 līdz 50 tūkstošiem rubļu. Sods tiek samaksāts valstij. Tāpat vainīgo personu var atbrīvot no amata uz laiku no 12 līdz 24 mēnešiem.
Par dienesta noslēpumu izpaušanu paredzēto kriminālatbildību regulē Krievijas Federācijas Kriminālkodekss. Tātad sods ir tieši atkarīgs no konfidenciālas informācijas veida:
- Ja ir noplūdusi informācija par adopciju, tad vainīgajai personai draud naudas sods līdz 80 tūkstošiem rubļu. Turklāt personai, kura pārkāpusi informācijas drošību, ar tiesas lēmumu viņi var izvēlēties sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz 4 mēnešiem. Tas ir noteikts Kriminālkodeksa 155. pantā.
- Ja tika pārkāpts krimināllietā veikto darbību slepenība, tad vainīgajam draud naudas sods līdz 200 tūkstošiem rubļu vai brīvības atņemšana uz laiku līdz 5 gadiem (Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 311. pants).
- Persona, kurai ir piekļuve informācijai par tiesībaizsardzības amatpersonām un kura ir pārkāpusi valsts noslēpumu, tiek saukta pie tās pašas atbildības (Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 311. pants).
Katru no sodiem nosaka tikai tiesa.
