Bērna piedzimšana ir vecāku personīgais jautājums, savukārt adopcija ir veids, kā aizsargāt vecāku aprūpi zaudējuša bērna intereses. Šī iemesla dēļ potenciālajiem adoptētājiem tiek noteiktas noteiktas prasības, tostarp attiecībā uz mājokli.
Galvenā prasība potenciālo adoptētāju izmitināšanai ir šāda: tā tam ir jābūt. Ja personai nav pastāvīgas dzīvesvietas, viņa nevar saņemt atļauju adopcijai. Pastāvīgas dzīvesvietas klātbūtne jāapstiprina ar reģistrāciju.
Mājokļa statuss
Saskaņā ar mūsdienu Krievijas likumiem pilsoņa faktiskajai dzīvesvietai nav jāsakrīt ar viņa reģistrācijas vietu. Tas pats attiecas uz cilvēkiem, kuri vēlas adoptēt bērnu: viņiem ir jāapstiprina tikai pats pastāvīgās reģistrācijas fakts, un nav svarīgi, ka viņi nākotnē dzīvo un plāno dzīvot kopā ar bērnu citā vietā.
Tomēr arī dzīvesvietas fakts ir jāapstiprina. Ja persona īrē dzīvokli, viņam jāuzrāda īres līgums uz vismaz gadu. Ja viņš dzīvo pie radiniekiem, jāiesniedz rakstisks līgums ar radiniekiem par tiesībām izmantot mājokli. Protams, tuvi cilvēki ļoti reti formāli noformē savas mantiskās attiecības rakstiski, taču šādam gadījumam dokuments būs jāsastāda un jāparaksta.
Vasaras kotedžu nevar uzskatīt par pastāvīgu dzīvesvietu neatkarīgi no tā, cik ērta var būt māja, istaba kopmītnē vai pagaidu būve.
Sanitārie standarti
Neatkarīgi no tā, kādas tiesības izmanto potenciālais adoptētājs, tam jāatbilst sanitārajiem standartiem.
Likums paredz, ka bērnam atsevišķa istaba jānodrošina tikai divos gadījumos - ja bērns ir invalīds vai inficēts ar HIV. Ja šādu apstākļu nav, iestādes pieprasīs tikai mājokļu atbilstību vispārējiem sanitārajiem standartiem, kas noteikti vietējos tiesību aktos. Ja ģimenē jau ir bērns invalīds, veselīgu adoptētu bērnu nevar ievietot vienā telpā ar viņu, it īpaši, ja invaliditāte attiecas uz psihi.
Dažos reģionos ir noteikti dzīves telpas standarti, citos - nē. Ja tādu nav, aizbildnības iestādes rīkojas pēc iepriekšējās normas - 12 kv. m uz vienu cilvēku, bet, pat ja šī norma netiek ievērota, galīgais lēmums paliek tiesā. Ja tiesa uzskata, ka adopcija ir bērna interesēs, atļauju var piešķirt pat tad, ja nav pieejams nepieciešamais kvadrātmetru skaits.
Dzīvoklim jābūt ērtam, ko nosaka kanalizācijas, apkures, gāzes apgādes, ūdensapgādes klātbūtne. Dzīvojamā zonā nedrīkst uzglabāt gaisu piesārņojošas vielas. Atkritumu izmetšana un piesārņošana koplietošanas telpās, jo īpaši kāpņu telpās, ir nepieņemama.
Aizbildnības iestāžu komisija veic potenciālo adoptētāju dzīves apstākļu apsekojumu. Strīdīgās situācijās pārbaudē var iesaistīties citas organizācijas, piemēram, sanitārais un epidemioloģiskais dienests.
