Krievijā patērētāju grozs krietni apsteidz minimālo algu, kas dažiem pilsoņiem liek meklēt papildu ienākumus, lai iztiktu. Bet nopelnīt papildu naudu ir divvirzienu zobens.
Papildu ienākumu lietderību var aplūkot no divām pozīcijām - subjekta finansiālā stāvokļa uzlabošanas un praktiskā ieguvuma sabiedrībai.
Papildu ienākumi kā ģimenes budžeta papildināšana
Mūsdienu sabiedrībā kopš perestroikas laikiem ir vērojama tendence uz sabiedrības sociālo un materiālo stratifikāciju. Vēlme izlīdzināt dzīves līmeni liek cilvēkiem pievērsties papildu ienākumiem. Lai gan dažu specialitāšu cilvēkiem papildu ienākumi ir vienīgais veids, kā iztikt.
Ir iespējams iztikt ar skolotāja vai ārsta nopelnīto, taču ļoti pieticīgi. Nav iespējams iztikt no bērnudārza palīga skolotājas algas. Bibliotekāri, tāpēc pagājušā gadsimta sākumā akadēmiķis Likhachev viņu praktiski brīvā darbaspēka dēļ nosauca par "pēdējiem svētajiem Krievijā".
Šādām ģimenēm papildu ienākumi ir svētība, no vienas puses. Bet, no otras puses, otrais darbs prasa laiku, ko varētu izmantot ģimenes saziņai, kultūras atpūtai.
Turklāt cilvēka spējām cilvēkam ir ierobežojumi, un pastāvīgs fizisks nogurums var izraisīt cilvēka veselības pasliktināšanos.
Papildu ienākumi kā ieguldījums sabiedrības attīstībā
Ikviens, pie kura strādā, galu galā viņš rada kaut kādus produktus vai piedāvā pakalpojumus. Produkta vai pakalpojuma kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no ieguldītajām pūlēm.
1. piemērs. Kādas pūles var paveikt taksometra vadītājs, kurš, strādājot maiņu rūpnīcā, dodas “bombardēt”, lai saņemtu papildu santīmu savai ģimenei? Šajā gadījumā papildu ienākumi var kļūt par cilvēku traģēdiju.
2. piemērs. Zema izpeļņa skolā pēc iespējas tiek kompensēta ar papildu slodzi, taču visam ir ierobežojums. Ar 18 stundu normu skolotājs nevar ņemt vairāk par divām likmēm, taču šī summa nav pietiekama normālai eksistencei. Tā rezultātā skolotājs ir spiests iesaistīties apmācībā, cenšoties nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus apmaksātiem studentiem. Gatavošanai nodarbībām galvenajā darba vietā nav atlicis enerģijas un laika. Šajā gadījumā papildu ienākumi pamazām tiek pārveidoti par pastāvīgiem ienākumiem, kas savukārt noved pie sabiedrības izglītības kvalitātes pasliktināšanās.
Piemēri ir daudz, bet var izdarīt vienu secinājumu. Papildu naudas nopelnīšana ir ļauna. Katram cilvēkam savs pamatdarbs jāveic kvalitatīvi un par to jāsaņem samaksa, kas var apmierināt vajadzības, un ne tikai fizioloģiskās. Bet šis jautājums ir darba devēja kompetencē. Budžeta organizāciju gadījumā ir jāpaļaujas tikai uz valsti.
