Piesakoties darbā, ir svarīgi iepazīties ne tikai ar darba devēja prasībām, bet arī ar esošajiem valsts kvalifikācijas standartiem. Vairumā gadījumu tiem ir padomdevējs raksturs, un uzņēmuma vadītājam nav pienākuma tos piemērot. Bet likums nosaka, ka ir vairākas profesionālās jomas, kurās darbiniekiem ir stingri jāievēro izstrādātie standarti attiecībā uz izglītību, kvalifikāciju, zināšanām, prasmēm un darba pieredzi.
Profesijas standarts ir darbinieka kvalifikācijas līmenis, ko likumdevējs nosaka katram individuālajam amatam un profesijai. Sākotnēji šis rādītājs tika izmantots kā ieteicamais metodiskais ceļvedis darba devējam un personāla nodaļai. 2016. gada 1. jūnijā stājās spēkā daži grozījumi Krievijas Federācijas Darba kodeksā, kas ietekmē profesionālo standartu priekšmetu. Dažiem amatiem un profesijām atbilstība šim standartam ir kļuvusi par priekšnoteikumu.
Kas ir profesijas standarts?
Pirms runāt par to, ko ietver profesionālais standarts un uz ko tas konkrēti attiecas, jums vajadzētu saprast, kas tas ir. Profesijas standarts ir likumā noteikts darbinieku kvalifikācijas līmenis konkrētai darbības jomai. Tagad katrai no darba sfērām ir savs profesionālais standarts, kuru darba devējs var piemērot pēc vēlēšanās. Ir nozares, kurās tas jāpielieto bez kļūdām. Šajā gadījumā darbinieka kvalifikāciju saprot kā noteiktu profesionālo zināšanu kopumu. Tas ir par izglītību, prasmēm un darba pieredzi.
Darba standartus katrai atsevišķai darba jomai izstrādāja Darba standarti. Šodien viņi aizstāj personāla nodaļas personālu ar tādiem metodiskiem dokumentiem kā Vienotā kvalifikācijas izziņu grāmata un Vienotā tarifu un kvalifikācijas uzziņu grāmata. Jaunie standarti sīki apraksta darbinieka darba funkcijas, kas ievērojami vienkāršo darba devēja un personāla darbinieku dzīvi. Šis punkts pasargā arī darbiniekus no situācijām, kad darba devējs mēģina noteikt vairāk pienākumu darbiniekam noteiktā amatā par mazāku algu.
2016. gads bija nozīmīgs ne tikai profesionālo standartu ieviešanai, bet arī tam, ka Darba ministrija sagatavoja tiem oficiālus paskaidrojumus, kā arī noteica to piemērošanas kārtību.
Kādiem nolūkiem tika ieviesti profesionālie standarti?
Darba ministrija 2016. gada 4. aprīļa informatīvajā vēstulē Nr. 14-0 / 10 / 13-2253 sīki izskaidroja, kādiem konkrētiem mērķiem tika ieviesti arodstandarti. Pēc šī normatīvā dokumenta izstrādātāju domām, kvalifikācijas standarts ir nepieciešams informācijas apmaiņai un uzturēšanai par esošajām profesijām un pašreizējo prasību apjomu konkrētam amatam. Stingru standartu esamība ietaupīs daudzus darba devējus no nevajadzīgām izmaksām, ja, pieņemot darbā jaunu darbinieku, viņi skaidri zinās, kādas prasības izvirzīt, pamatojoties uz vakanto amatu. Tādējādi uz vakanto amatu varēs pieteikties tikai tie cilvēki, kuriem ir nepieciešamā izglītība un pieredze. Darba ministrijas speciālisti uzskata, ka šādā veidā ir iespējams būtiski uzlabot darba kvalitāti un efektivitāti, vienlaikus saglabājot konkurenci augstā līmenī.
Profesijas standartus izmanto personāla speciālists, kas atbild par personāla atlasi. Tie ir izdevīgi darba devējam šādu iemeslu dēļ:
- Vienkāršojiet darbinieku vadības jomu.
- Tie palīdz izstrādāt kvalitatīvu personāla politiku.
- Izveidot atalgojuma sistēmu noteiktiem amatiem.
- Tajos ir katra darbinieka funkciju saraksts.
- Neprasa papildus izstrādāt amata aprakstus (viss jau ir aprakstīts standartā)
- Iestatiet algu valdības darbiniekiem.
Darba ministrijas speciālisti prognozē, ka turpmāk šādu standartu esamība un būtība tiks ņemta vērā pat profesionālās apmācības laikā (institūtos, universitātēs un koledžās), lai atbrīvotu kompetentus speciālistus.
Kam profesionālie standarti ir kļuvuši obligāti?
Sākotnēji tēma par profesionālajiem standartiem un to piemērošanu tika izvirzīta vēl 2012. gadā. Tad tika pieņemts, ka tiem būs rekomendējošs raksturs, un katrs darba devējs pats varēs izlemt, vai tie jāpiemēro saviem darbiniekiem. Bet karsto diskusiju dēļ šajā jomā valdība nolēma apstiprināt to profesionālo jomu sarakstu, kurām šādu standartu piemērošana kļūs obligāta. Darba ministrijas oficiālajā portālā ir profesiju reģistrs, kurā ir vairāk nekā 800 dokumentu par amatu nosaukumiem un profesionālajām prasībām tiem. Atbilstība profesionālajiem standartiem ir kļuvusi obligāta šādu specialitāšu pārstāvjiem:
- Grāmatveži un galvenie grāmatveži.
- Skolotāji.
- HR vai citi personāla speciālisti.
- Advokāti.
- Ekonomisti.
- Ārsti.
Šajā sarakstā iekļauti arī pašvaldību un valsts iestāžu darbinieki.
Profesionālā mērogā standartu ievērošana ir obligāta šādās jomās:
- Veselības aprūpe.
- Izglītība.
- Sociālais dienests.
- Finanšu darbība.
- Juridiskais virziens.
- Ēka.
Šajā sarakstā jāiekļauj lauksaimniecības, kodolenerģijas, transporta, ķīmijas un pārtikas rūpniecība, kā arī elektronikas un interneta tehnoloģijas.
Darba devējam jāpiemēro arodstandarti tajās darba nozarēs, kurās saskaņā ar Darba kodeksu ir paredzēta obligāta specializēta kvalifikācija - specializēta izglītība. Šajā gadījumā izstrādātie standarti vienkārši papildina obligāto prasību sarakstu, kas tiks uzliktas vissvarīgākajām pozīcijām.
Apskatīsim vairāku atsevišķu amatu profesionālos standartus.
Prasības galvenā grāmatveža profesijas standartam
Grāmatvedis ir speciālists finanšu darījumu un ekonomiskās grāmatvedības jomā. Šī profesija ir diezgan grūta un nes lielu atbildību. Nav pārsteidzoši, ka personai, kas pretendē uz šādu amatu, tiek izvirzītas stingras prasības. Valsts standarts par prasībām galvenajam grāmatvedim satur federālā likuma "Par grāmatvedības darbību" pamatus. No šejienes tika ņemta instrukcija par darba pienākumiem, no kā izriet, ka galvenais grāmatvedis uztur galvenos finanšu pārskatus vadītājam. No tā izriet, ka personai, kas ieņem šādu amatu, jāatbilst šādiem kritērijiem:
- Augstākā specializētā izglītība.
- Darba pieredze ne mazāk kā 3 gadi.
- Pārzināt finanšu pārskatu sagatavošanas kārtību un veikt tos savlaicīgi.
- Pārzināt finanšu pārskatu sagatavošanas principus saskaņā ar SFPS un darīt to laikā.
- Uzturēt grāmatvedības iekšējo kontroli, regulāri sastādot finanšu un grāmatvedības pārskatus
- Pareizi uzturiet nodokļu uzskaiti un attiecīgi plānojiet.
Skolotāja profesionālā standarta saturs
Skolotāja profesionālais standarts faktiski daudz neatšķiras no federālā likuma "Par izglītību". Lai gan tās saturā ir noteikumi un citi noteikumi par šo darba jomu. Pedagoģiskie standarti ir vieni no nedaudzajiem, kas pastāvīgi mainās un tiek atjaunināti. Katram skolotājam ir pienākums:
- Ir augstākā specializētā izglītība. Tie, kas profesionālo darbību veic, pamatojoties uz vidējo izglītību, var iegūt augstāko izglītību, nepārtraucot darbu.
- Ir specializācija mācāmajā priekšmetā.
- Spēt plānot stundas un veikt kvalitatīvu studentu izglītības aktivitāšu rezultātu analīzi.
- Piederiet ne tikai izglītības metodēm, bet arī laboratorijas un eksperimentālām metodēm.
- Prast orientēties studentu individuālajās īpašībās.
- Iegūstiet metodes, kā veikt kompetentu un pareizu studentu zināšanu novērtēšanu.
Ir svarīgi zināt, ka izglītības darbam ar dažāda vecuma skolēniem ir atsevišķi profesionālie standarti.
Advokātu profesionālo standartu būtība
Jurisprudence ir ļoti plaša un sarežģīta darbības joma. Šīs jomas speciālistiem ir arī atsevišķi profesionalitātes standarti, kas ietver:
- Specializētās izglītības klātbūtne (vidējā vai augstākā).
- Specializācijas zināšanas (tiesību joma).
- Zināšanas par biroja darba pamatiem.
- Zināšanas par tiesvedības un procesa pamatiem.
Šai profesijai ir izstrādāti vairāki dažādi profesionālie standarti atkarībā no specializācijas un stāvokļa. Piemēram, pastāv standartu iedalījums pēc amata: juridiskais konsultants, jurists uzņēmumā vai ierēdnis.
Valsts un pašvaldību iestāžu speciālisti ir jāpieņem saskaņā ar profesionālajiem standartiem, nemaz nerunājot par tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu amatpersonām. Pēdējai kategorijai papildus ir obligāta sertifikācija.
