Notāri kā daļa no likuma parādījās 7. gadsimtā. Tomēr šī nozare ir attīstījusies ļoti specifiskā veidā, kļūstot vai nu par ļoti cienītu biznesu, vai ne. Iespējams, tieši šajā sakarā notāri līdz šai dienai rūpīgi sargā savu biznesu, un tāpēc daži pat diezgan specifiski jēdzieni, piemēram, "notāra depozīts", plašākai sabiedrībai nav zināmi un saprotami.
Notārs pēc darbības rakstura bieži darbojas kā starpnieks starp testamentu un izpildītājiem vai mantiniekiem, kā arī starp kreditoru un viņa parādnieku. Tajā pašā laikā starpnieks bieži tiek aicināts saistību un tiesiskā regulējuma ietvaros atrisināt konfliktu, kas var pastāvēt starp norādītajām personām.
Kāda cita nauda
Piemēram, divi pilsoņi noslēdz aizdevuma līgumu, un (kaut arī ne vienmēr) saskaņā ar šo līgumu, ja aizņēmējs nepilda līguma nosacījumus laikā, tiek iekasēta soda nauda par parāda atlikumu, t.i. naudas sods. Pēc kāda laika kreditors nokļūst nelaimes gadījumā un zaudē tiesībspēju (viņš atrodas komā, cieš no amnēzijas utt.), Viņš nevar izpildīt rīkojumus par reiz izsniegto aizdevumu šajā valstī, taču parādnieka saistības nav izņemts, kas nozīmē, ka aizņēmējs ir tas - tādā veidā viņam ir pienākums atdot naudu kreditoram un precīzi noteiktajā laikā. Izeja ir sazināties ar notāru.
Šajā situācijā parādnieks iemaksā parāda summu notāra depozītā, iesniedzot aizdevuma līgumu un izziņu, kurā norādīts, ka kreditors ir rīcībnespējīgā stāvoklī, parāda summu nosaka pieteikuma sastādīšanas dienā. un informē, ka pārskaita šo precīzo summu kā samaksu par aizdevumu notāram glabāšanai.
Noguldījumu var veikt pat tad, ja aizdevējs apzināti slēpjas no aizņēmēja vai nav zināma viņa atrašanās vieta.
Notārs pieņem dokumentus un summu, kas tiek nosūtīta uz īpašu bankas kontu, par aizdevuma līgumu tiek izdarīta atzīme, ka aizdevēja saistības noteiktā datumā tika pilnībā vai daļēji izpildītas (atkarībā no noguldītās summas). Pēc tam notārs paziņo aizdevējam, ka nauda nākusi no aizņēmēja un tiek turēta notāra depozītā.
Tādējādi praksē notāra depozīts ir nauda vai vērtspapīri, kurus notārs pieņem no vienas personas par to pārskaitīšanu citai saskaņā ar noteiktu līgumu.
Depozīta glabāšana
Notāru pakalpojumi nav bez maksas, parasti dekorators kā maksu saņem noteiktu procentuālo daļu no visas glabāšanai pieņemtās summas.
Notāram nav tiesību paturēt naudu, jo likums paredz, ka viņš var pieņemt dokumentus tikai no pilsoņiem, viss pārējais ir jāglabā seifā.
Aizdevējs var saņemt savu naudu jebkurā laikā pirms to glabāšanas termiņa beigām, uzrādot aizdevuma līgumu, notāra vēstuli un personu apliecinošus dokumentus.
Notāram nav tiesību rīkoties ar depozītu, taču summu glabāšanas laiks bankā nav neierobežots. Likums nosaka, ka pēc naudas glabāšanas perioda beigām, uz kuru kreditors nepieprasīja, visa summa nonāk valsts īpašumā un banka to pārskaita budžetā.
