Notariāls apliecinājums ir dokumenta vai tā kopijas autentiskuma apliecinājums. Nepieciešamība pēc šādas darbības dažos gadījumos ir noteikta ar likumu: bez attiecīgas apliecības vairāki dokumenti tiks uzskatīti par nederīgiem.
Notariāla apliecība ļauj oficiālā līmenī apstiprināt dokumenta vai tā kopijas autentiskumu: šādu apliecinājumu bez izņēmuma atzīst visas valsts iestādes, juridiskās un fiziskās personas Krievijas Federācijas teritorijā. Tāpēc pašreizējie tiesību akti attiecībā uz īpaši svarīgiem dokumentiem nosaka prasību, ka uz tiem ir zīmogs un notāra paraksts.
Dokumenti, kuriem visos gadījumos nepieciešama notariāla apliecināšana
To dokumentu saraksts, kuriem visos gadījumos nepieciešama notariāla apstiprināšana, nav pārāk garš. Tas jo īpaši ietver testamentu, kas ir pilsoņa rakstisks rīkojums par viņam piederošās mantas sadali pēc viņa nāves. Tiesa, Civilkodeksa 1129. Pants nosaka, ka, ievērojot noteiktas prasības, pilsonis var sastādīt testamentu vienkāršā rakstiskā formā, ja viņš atrodas apstākļos, kas apdraud viņa dzīvību. Tomēr pēc šo apstākļu pabeigšanas viņam joprojām būs jāsazinās ar notāru biroju.
Vēl viens dokuments, kuram nepieciešama obligāta notariāla apstiprināšana, ir vienošanās par uzturlīdzekļu izmaksu. Šī likumdošanas prasība, kas noteikta nepilngadīgu bērnu tiesību un interešu aizsardzībai, ir noteikta Krievijas Federācijas Ģimenes kodeksa 100. pantā. Turklāt laulības līgumiem, īres līgumiem un dzīvības uzturēšanas līgumiem obligāti jāpieņem notāra apliecinājums: bez notariāla apstiprinājuma šādiem dokumentiem nebūs juridiska spēka.
Dokumenti, kas dažos gadījumos prasa notariālu apstiprinājumu
Atsevišķs regulējums paredzēts darījumu pabeigšanu apliecinošu dokumentu notariālai apstiprināšanai. Vairāki Civilkodeksa un citu Krievijas Federācijas normatīvo tiesību aktu noteikumi attiecībā uz darījumiem, kas izriet no citiem darījumiem, nosaka šādu prasību: ja sākotnējais līgums tika noslēgts vienkāršā rakstiskā formā, līgums par darījumu, pamatojoties uz tas ir arī noslēgts vienkāršā rakstiskā formā. Ja sākotnējo līgumu ir apstiprinājis notārs, arī nākamais līgums ir notariāli apliecināms. Šāds nosacījums attiecas, piemēram, uz līgumiem par prasījumu cesiju, līgumiem par parāda nodošanu un citiem līdzīgiem dokumentiem.
Turklāt darījumu apstiprinošu dokumentu notariāla apstiprināšana ir nepieciešama, ja puses ir vienojušās par šādu apliecinājumu un to rakstiski reģistrējušas. Šajā gadījumā, pat ja saskaņā ar likumu notāra iejaukšanās nav obligāta, viņa zīmoga un paraksta neesamība dokumentos radīs darījuma nederīgumu. Šis nosacījums ir noteikts Krievijas Federācijas Civilkodeksa 163. pantā.
