Tā kā likumā nav noteikts, kādos gadījumos darbiniekam jāpiedod prombūtne, darba devējs patstāvīgi pieņem šādu lēmumu. Lai izvairītos no strīdīgas situācijas, mēs sniegsim vairākus visbiežāk sastopamos piemērus.
Visbiežākais likumīgais kavējumu iemesls ir darbinieka veselības stāvokļa pasliktināšanās. Bet ko tad, ja slimību apstiprina tikai ārsta izziņa, un darbinieks noformēja slimības lapu?
Tiesām ir atšķirīga attieksme pret darbinieka pagaidu invaliditātes pierādījumiem: ir lēmumi, saskaņā ar kuriem regulāra medicīniskā izziņa apstiprina, ka darbinieks darbu nokavējis pamatota iemesla dēļ. Slimības atvaļinājuma neesamība šajā gadījumā var ietekmēt tikai darba kavējumu dienu apmaksu, bet tas nenozīmē, ka nav darba kavējumu.
Tomēr ir arī tiesu viedokļi, ka nepieciešams tieši darbnespējas sertifikāts, jo visos pārējos dokumentos nav secinājumu par pacienta darbspēju.
Ņemot vērā šo neatbilstību tiesu nostādnēs, tomēr labāk ir izsniegt darbnespējas lapu, kaut vai tikai uz vienu dienu.
Ja darbinieks pieteicās uz slimības atvaļinājumu nākamajā dienā pēc prombūtnes (piemēram, tāpēc, ka slimnīcā tā bija brīva diena), un slimības lapa tika izsniegta, arī pirmo slimības dienu nevar uzskatīt par kavējumu.
Noteikti nevar atpazīt pamatotu iemeslu - ārstēšanu mājās, neapmeklējot ārstu, kā arī iziet medicīnisko pārbaudi bez darba devēja nosūtījuma.
Jebkurā gadījumā tiesas izriet no tā, ka apelācijas iesniegšana slimnīcā vai ārstam beidzas vai nu ar darbnespējas lapas izsniegšanu, vai arī ar izziņas izsniegšanu, kurā ir secinājums par neiespējamību pildīt savus darba pienākumus.
Situācijas, kad darbinieks prombūtnē nav slimības lapas bērna slimības dēļ, tiesas uzskata par pamatotu iemeslu, ja ir pediatra izziņa. Tāpat jūs nevarat atlaist darbinieku, kurš nokavējis darbu saistībā ar bērna neatliekamās medicīniskās palīdzības meklēšanu.
Ja darbinieks, atrodoties slimības atvaļinājumā, devās uz darbu un bez brīdinājuma izgāja no darba vietas, nav iespējams atlaist par kavējumiem, jo tikai slēgts slimības atvaļinājums runā par darbspēju atjaunošanu.
Tiek atzīti arī pamatoti iemesli: prombūtne no darba steidzama ārkārtas darba laikā mājās; saistībā ar ceļošanu uz mācību vietu un atpakaļ, ievērojot oficiālu studentu atvaļinājumu; gadījumos, kad piedalās tiesas sēdēs (pēc pavēstes) kā prasītājs, atbildētājs vai liecinieks. Tomēr, ņemot vērā, ka dalība tiesā kā pārstāvim ir brīvprātīga, prombūtne šajā gadījumā ir bez darba devēja piekrišanas.
