Galvojums ir situācija, kad viena persona darbojas kā garantija saistību izpildei pret citas personas kreditoru. Gadījumā, ja pēdējais nepilda savus pienākumus, galvotājs ir pilnībā vai daļēji atbildīgs pret kreditoru.
Instrukcijas
1. solis
Slēdzot aizdevuma līgumus ar galvojumu, galvotājam bieži vien pašam jāuzņemas visa atbildības nasta. Standartizētās līgumu formas biežāk paredz galvotāju un aizņēmēju solidāru, nevis pakārtotu atbildību (tas ir, galvotājs ir atbildīgs pret aizdevēju tādā pašā apjomā un ar tādiem pašiem noteikumiem kā aizņēmējs), tātad - aizdevējam nav svarīgi, kurš iekasēs iekasēšanu: pats aizņēmējs vai viņa galvotājs.
2. solis
Galvojums beidzas tajā brīdī, kad izbeidzas saistības, kuras tā nodrošināja. Šajā gadījumā saistības var izpildīt gan pats aizņēmējs, gan galvotājs. Pēdējā gadījumā visas kreditora tiesības tiek nodotas galvotājam, tas ir, viņš var pieprasīt no aizņēmēja pienākumu izpildi tādā pašā apjomā, kā viņš pats tos izpildīja kreditoram. Par to kreditoram ir pienākums nodot galvotājam visus nepieciešamos dokumentus, kas apstiprina prasības pret parādnieku.
3. solis
Likums arī paredz iespēju izbeigt galvojumu gadījumā, ja aizdevējs ir mainījis aizņēmēja nosacījumus atbildības palielināšanas virzienā, pasliktinot galvotāja situāciju, nesaņemot paša galvotāja piekrišanu. Neskatoties uz to, ka pēdējais noteikums ir nostiprināts Krievijas Federācijas Civilkodeksa 367. pantā, ir diezgan problemātiski noņemt galvojumu, atsaucoties uz to. Aizdevēji līguma noteikumos nosaka, ka pietiek ar galvotāja rakstisku paziņojumu par izmaiņām aizdevuma līguma ar aizņēmēju nosacījumos, un galvotāja klusēšana tiek uzskatīta par viņa piekrišanu.
4. solis
Galvojums tiek izbeigts, ja aizņēmējs vai galvotājs piedāvāja aizdevējam pienācīgi izpildīt līgumā noteiktās saistības, bet aizdevējs to atteicās. Tāpat galvojuma izbeigšanas pamats ir parāda nodošana citai personai, kurā galvotājs atsakās atbildēt par jauno parādnieku.
5. solis
Galvojums zaudē spēku brīdī, kad beidzas galvojuma līgums. Ja līgumā šāds termiņš nav noteikts, par pamatu ņem termiņu ar galvojumu nodrošinātā pienākuma izpildei. Ja gada laikā no šī perioda dienas kreditors nav iesniedzis prasību pret galvojumu, tad viņš nevar pieprasīt no galvotāja saistību izpildi. Kad nav iespējams noteikt termiņu galvenā pienākuma izpildei vai to nosaka pieprasījuma brīdis, kreditora prasījumu iesniegšanas termiņš tiek pagarināts līdz diviem gadiem.
