Līgumtiesības ir saistību tiesību veids, kas sastāv no tiesību normām, kuru mērķis ir regulēt attiecības starp civiltiesību apgrozījuma dalībniekiem, kas izriet no šādu dalībnieku dažādu līgumu slēgšanas. Savukārt līgumtiesības var iedalīt atsevišķu līgumsaistību iestādēs atkarībā no līguma priekšmeta (piemēram, noma, līgums, pakalpojumu sniegšana, pirkšana un pārdošana utt.).
Līgumtiesību un to darbības atbilstība
Līgumu tiesības ar katru gadu kļūst arvien aktuālākas. Tas ir saistīts ar civiltiesisko attiecību dalībnieku profesionalitātes pieaugumu, ieskaitot līgumiskās attiecības. Neskatoties uz to, ka pašreizējie tiesību akti ļauj dažus darījumu veidus noslēgt mutiski (piemēram, pirkšana un pārdošana), līgumisko attiecību puses vairumā gadījumu izmanto līguma rakstisko formu. Šī pieeja, pirmkārt, garantē pušu pienākumu izpildi līgumā un garantē tām noteiktu tiesību sarakstu.
Tomēr jāatzīmē, ka rakstisks darījuma apstiprinājums līguma veidā pats par sevi negarantē tā likumību. Spēkā esošajos tiesību aktos ir iekļauti vairāki ierobežojumi un obligāti noteikumi, kurus nevar mainīt pēc pušu vienošanās, tas ir, noslēgtajā līgumā. Tādējādi, sastādot līgumu, nevajadzētu aizmirst par likuma triumfu par pušu vienošanos.
Profesionāli sastādīts līgums kļūst par instrumentu, kas garantē gaidāmā darījuma panākumus. Šādam līgumam būtu skaidri jāregulē pušu attiecības gan gadījumā, ja puses pilda savas saistības, gan gadījumā, ja kāda no pusēm pārkāpj līguma noteikumus. Šajā gadījumā līgums pārvēršas par instrumentu pušu interešu aizsardzībai.
Līgumtiesību normatīvais regulējums
Spēkā esošajos tiesību aktos ir daudz noteikumu un noteikumu, kas reglamentē attiecīgo tiesību nozari. Neskatoties uz to, ka likuma mērķis ir aizsargāt katras līgumattiecības puses intereses, pēdējās tomēr satur daudz "tukšu" vietu un neskaidru punktu. Tāpēc šodien ir ļoti daudz uzņēmumu, kas specializējas darījumu juridiskajā nodrošināšanā.
Pašlaik līgumtiesību jomā notiek aktīva civilās likumdošanas reforma. Daudzās tās teritorijās jau ir notikušas būtiskas izmaiņas (piemēram, apņemšanās un cesijas). Turklāt daudzi galvenie romāni vēl nav kļuvuši par daļu no pašreizējiem tiesību aktiem, bet jau tiek īstenoti tiesu likumdošanas ietvaros. Saistībā ar iepriekš minēto, lietojot līgumtiesības, jābūt ļoti piesardzīgam gan attiecībā uz spēkā esošajiem tiesību aktiem, gan arī pret iedibināto tiesu praksi.
Apkopojot iepriekš minēto, ir vērts atzīmēt, ka līgumtiesības mūsdienās ir viena no vissvarīgākajām civiltiesību apakšnozarēm. Līgumiskās attiecības rodas visur: sākot no vienošanās starp privātpersonām līdz globāliem līgumiem. Un, lai gan tiesību akti šādas attiecības regulē noteiktā daļā, daudzi topošo attiecību aspekti paliek pušu ziņā.
