Tāpat kā jebkurš kibernoziegums, arī DDoS (Denial of Service) uzbrukumi ir mūsdienu interneta posts. Nav iespējams nosaukt resursu, kas nebūtu cietis no DDoS, un nav iespējams uzreiz ar pārliecību pateikt, kurš tieši veica uzbrukumu. Iemesli var būt pilnīgi dažādi: atriebība, greizsirdība, vēlme nomierināt konkurentu un citi.
Pats interesantākais ir tas, ka šādi noziegumi visbiežāk paliek aiz slepenības aizsega: cilvēks vai nu baidās doties uz Iekšlietu ministriju, vai vienkārši nevēlas to darīt, netaisnīgi ticot, ka uzbrucējs neveiks uzbrukumu nākamreiz. Internetā ir veseli nelegāli uzņēmumi un hakeru apvienības, kas DDoS uzbrukumus veic pēc pasūtījuma.
Atbildību par DDoS nosaka Krievijas Federācijas Kriminālkodekss, kā arī citi tās valsts tiesību akti, kurā uzbrucējs dzīvo. Krievijas Federācijā atbildību par DDoS parasti nosaka 272. pants "Nelikumīga piekļuve datora informācijai" un 273. pants "Ļaunprātīgu datorprogrammu izveide, izmantošana un izplatīšana", kas nosaka atbilstošu kriminālatbildību par šo noziegumu.
DDoS ir viena īpatnība - šos uzbrukumus dažkārt veic personas, kas ir 16 vai 17 gadus vecas (tā dēvētie "skolas uzbrukumi"). Vienu brokastu summa parasti ir pietiekama, lai "piepildītu" lielu resursu ar visām no tā izrietošajām sekām. Personas, kuras nozieguma izdarīšanas dienā bija 14 gadus vecas, var būt kriminālatbildīgas tikai saskaņā ar pantiem, kas norādīti Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 20. panta 2. punktā "Vecums, kurā iestājas kriminālatbildība".
Tajā pašā Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 20. pantā ir noteikts, ka ikviens likumpārkāpējs ir kriminālatbildīgs no 16 gadu vecuma. Jāņem vērā, ka nepilngadīga persona ir persona, kurai nozieguma izdarīšanas brīdī apritēja 14, bet ne 18 gadi. Šis noteikums ir noteikts ar Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 14. nodaļas 87. panta 1. punktu. Tās pašas nodaļas Kriminālkodeksa 88. pants nosaka sodu veidus, kurus var piemērot nepilngadīgajiem.
Parasti DDoS tiek veikts no zombiju tīkla - inficētu serveru grupas, kas kopā rada diezgan lielu informācijas plūsmu, dažreiz sasniedzot simtiem gigabitu sekundē. Tikai Kaspersky Lab vai tīkls Qrator var tikt galā ar šādu informācijas spiedienu, un pat tad ne vienmēr. Bet Amazon īpašniekiem var būt īpaši grūti: sistēma izturēs uzbrukumu, taču apmaksas summa par trafiku būs ļoti liela.
Ja uzbrukums tiek veikts no viena datora, bojājumi var nebūt lielāki. Dažreiz DDoS tiek veikts MAC adresēs ar mērķi atspējot sistēmu, kā arī atstāt serveri uz vairākām stundām (ja ne dienām). Interesanti, ka pēdējā laikā pakalpojumu noliegšanas uzbrukumi ir kļuvuši īsāki, bet vienlaikus spēcīgi. Tas liek ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem uzlabot drošības sistēmas.
