Darbinieka atvaļinājums ir likumā noteiktās apmaksātas atpūtas dienas visiem, kas strādā saskaņā ar darba līgumu.
Krievijas Federācijas Darba kodekss paredz gadījumus, kad atvaļinājuma vietā darbinieks var saņemt naudas kompensāciju par neizmantotajām dienām.
Par katru nostrādāto gadu (365 kalendārās dienas) darbiniekam ir tiesības uz vismaz 28 kalendāro dienu atpūtu. To sauc par darbinieka galveno atvaļinājumu. Šīs 28 dienas nevar aizstāt ar skaidru naudu, darbiniekam ir pienākums atpūsties šo laika periodu. Tas ir, nav iespējams aizstāt izveidoto atvaļinājumu ar naudu, to var ņemt vai nu pilnībā, vai arī sadalīt daļās, vienojoties ar darba devēju.
Ja darbiniekam saskaņā ar Krievijas Darba kodeksu un (vai) koplīgumu ar darba devēju ir tiesības uz papildu ikgadējām atvaļinājuma dienām, viņš tos var aizstāt ar naudas kompensāciju, bet ne vienmēr.
Tādējādi darbinieki līdz 18 gadu vecumam, grūtnieces, kā arī darbinieki, kas strādā kaitīgos un bīstamos darba apstākļos, nevar rēķināties ar naudas kompensāciju par papildu atvaļinājuma dienām.
Ir svarīgi saprast, ka atvaļinājuma daļas aizstāšana ar skaidru naudu ir darba devēja tiesības, nevis pienākums. Tāpēc darbinieka pieteikums naudas kompensācijai neizmantotās atvaļinājuma daļas vietā var netikt apmierināts.
Ja pēc darbinieka pieprasījuma tiek pieņemts pozitīvs lēmums, darba devējs izdod rīkojumu par naudas kompensācijas izmaksu un veic izmaiņas atvaļinājumu grafikā.
Vienīgais gadījums, kad visiem darbiniekiem obligāti tiek maksāta naudas kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, ir atlaišana. Tajā pašā laikā atlaišanas iemesliem nav nozīmes. Bet šeit atkal ir kāda nianse: neizmantotais pamatatvaļinājums tiek pilnībā atmaksāts, bet par neizmantoto ikgadējo papildu atvaļinājumu maksājums tiek veikts maksimāli 7 kalendāro dienu laikā.
Par neizmantoto atvaļinājumu tiek izmaksāta darbinieka vidējā izpeļņa, proti, dienas vidējā izpeļņa, reizināta ar neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu. Vidējās dienas izpeļņas aprēķināšanas kārtība ir atkarīga no darba nedēļas ilguma, kā arī no darbinieka darba grafika.
Interesanti, ka notiek arī pretēja situācija - tas ir, ja tiek ieturētas summas, kuras darba devējs pārskaita darbiniekam par atvaļinājumu un kuras vēl nav (iepriekš) izstrādātas. Ja darbinieks ir nostrādājis sešus mēnešus, viņam ir tiesības izmantot atvaļinājumu visu gadu. Bet, ja viņš pirms šī gada beigām nolemj atkāpties no savas gribas, atvaļinājuma naudu ietur no atlaišanas pabalsta. Un, ja atlaišanas pabalsts nav pietiekams, pārējo darba devējs var iekasēt tiesas ceļā.