No juridiskā viedokļa regulējumu saprot trīs galvenās nozīmēs: normatīvais tiesību akts, darbības procedūra un noteikumu kopums, kas parasti nav saistoši. Katrai no šīm regulas definīcijām ir savas īpatnības.
Saskaņā ar visizplatītāko definīciju regula ir īpašs iekšējas piemērošanas normatīvais tiesību akts, kas regulē noteiktas valsts struktūras darbības kārtību, apraksta tās iekšējo organizāciju. Tātad Krievijas Federācijā ir noteikumi par Valsts domi, Federācijas padomi, augstākām tiesu iestādēm, Ģenerālprokuratūru, Centrālo vēlēšanu komisiju un vairākām citām struktūrām.
Tātad Valsts domes reglaments nosaka tās darbības kārtību un biežumu, darba formas, komisiju un komiteju klātbūtni, to izveidošanas un atcelšanas specifiku un daudzus citus jautājumus. Pilsoņiem, kuri nav tieši saistīti ar šīm struktūrām, noteikumiem ir otršķirīga nozīme, tomēr to noteikumus var vadīties, apstrīdot attiecīgo struktūru individuālās darbības, lēmumus, aktus.
Regulēšana kā darbības kārtība
Vēl viena noteikumu definīcija ir samazināta līdz noteiktai procedūrai noteiktu kolektīvu pasākumu rīkošanai: sapulces, sesijas, kongresi, konferences. Šādi noteikumi tiek pieņemti valsts struktūrās un organizācijās, tie var rīkoties īslaicīgi vai tos var piemērot pastāvīgi.
Tātad, vienreizēji pasākumi bieži notiek, pamatojoties uz iepriekš apstiprinātiem noteikumiem, kas nosaka viņu dalībnieku uzvedības un mijiedarbības pazīmes. Ikgadējie politisko partiju kongresi parasti apstiprina pastāvīgos noteikumus, kuru noteikumus piemēro tikai tad, kad notiek attiecīgie notikumi.
Regula kā noteikumu kopums
Reizēm termins "regula" apzīmē arī visu noteikumu kopumu, kas tiek piemērots noteiktā šaurā dzīves sfērā. Šajā ziņā regulējums nav normatīvs tiesību akts, tomēr to izmanto arī, lai regulētu pilsoņu uzvedību noteiktu notikumu laikā.
Tātad bieži tiek pieņemti sporta sacensību rīkošanas noteikumi, kas attiecas tikai uz šo pasākumu dalībniekiem, un to darbības laiks ir ierobežots. Vēl viens rets regulējuma apzīmējums ir neierobežota izplatīšanas normatīvā tiesību akta nosaukums, kas pauž valsts pārvaldes struktūru varu, tomēr Krievijā šādi akti netiek izdoti.
