Žurnālista profesija ir ļoti svarīga un atbildīga, jo tieši viņš atspoguļo notikumus sabiedrības dzīvē. Ir ļoti svarīgi, lai žurnālists vienmēr paliktu objektīvs un objektīvs, un viņa stāsti ir interesanti parastajiem cilvēkiem.
Instrukcijas
1. solis
Neskatoties uz to, ka plašsaziņas līdzekļu globālā paplašināšanās sākās salīdzinoši nesen, viduslaikos bija sava veida žurnālisti. Viņi tos sauca tikai nedaudz savādāk: vēstneši, kurjeri, kurjeri. Viņu uzdevums bija pēc iespējas ātrāk nodot vai burtiski piegādāt svarīgu informāciju, dažreiz to papildinot ar saviem komentāriem. Būtībā viņi strādāja karaļu vai lielu feodāļu tiesās un sniedza politiska rakstura informāciju. Vēstneši jeb vēstneši publiski nolasa dekrētus, ziņojumus un citus svarīgus dokumentus.
2. solis
Attīstoties presei, televīzijai, radio, plašsaziņas līdzekļi ir nodrošinājuši īpašu sabiedrisko attiecību un sabiedriskās domas regulatora funkciju, kā arī "ceturtā īpašuma" nosaukumu. Mūsdienu žurnālistikā ir daudz specializāciju: drukātā vai laikrakstu žurnālistika, TV žurnālistika, interneta žurnālistika, radiožurnālistika, fotožurnālistika. Bieži vien šīs šķirnes pārklājas.
3. solis
Žurnālistiem var piedēvēt arī dažādu specialitāšu pārstāvjus: korespondentu, vadītāju, komentētāju, moderatoru, komentētāju, fotogrāfu, intervētāju un citus. Daži žurnālisti strādā tikai noteiktā savas organizācijas jomā, neatkarīgi no tā, vai tā ir politiskā, ekonomiskā, sporta vai kāda cita. Dažas pārstāvētās profesijas pat specializējas vienīgi visā, kas saistīts ar prezidentu un viņa darbību. Šādu žurnālistu apvienību sauc par "Kremļa jeb prezidenta pulku".
4. solis
Viss ir atkarīgs tikai no tā apgabala, specializācijas un mediju veida, kurā žurnālists darbojas. Neskatoties uz to, visus žurnālistus vieno viena galvenā atbildība: informācijas meklēšana. Tas ir 90% no darba. Informācijas iegūšanai ir vairāki veidi, no kuriem viens ir novērošana. Šeit žurnālista profesija būtiski atšķiras no visiem citiem, jo viņam jāievēro pastāvīgi, bez pārtraukumiem un brīvām dienām. Dažreiz žurnālists pat īslaicīgi saplūst tajā kultūrā vai grupā, par kuru viņš gatavojas rakstīt vai runāt, kļūstot par tās daļu. Informāciju no galvenā avota var iegūt arī interviju vai pētījumu dokumentu veidā.
5. solis
Tiklīdz žurnālists ir saņēmis visu nepieciešamo informāciju, sākas tikpat svarīgs posms - tā apstrāde. Informācija auditorijai jānodod pēc iespējas interesantāk, nevis jāpiesaista tikai ar sausiem faktiem. Pēc raksta vai videoklipa publicēšanas sākas trešais posms: atgriezeniskā saite. Žurnālists strādā tautas labā un kopā ar tautu, tāpēc viņam būtu svarīgi, ko cilvēki domā par šo problēmu vai tēmu. Atsauksmes var būt komentāri forumos, vēstules redaktoram utt. Jebkura cienījama žurnālista pienākums ir arī apstrādāt visus šos viedokļus.
