Mūsdienu straujajā dzīves ritmā daudziem ļoti trūkst laika, lai būtu laiks, lai īstenotu visu iecerēto. Es vēlos sekot visam līdzi, taču tam nepietiek ar 24 stundām dienā. Darbs rada aizvien lielāku atkarību, bieži vien ir jāstrādā, novārtā atstājot atpūtu un miegu. Papildus viņa gribai cilvēks kļūst par rutīnas ķīlnieku: no mājām līdz birojam un atpakaļ. Viss pārējais pamazām tiek atstāts otrajā plānā.
Ātrs ceļš uz darbaholismu
Papildināt darbaholiķu rindas, ienirt biroja dzīvē ar galvu, aizmirstot par visu pārējo, ir pavisam vienkārši. Viss sākas ar nelielu kavēšanos darbā, kas kļūst arvien garāka. Tad kļūst nepieciešams pavadīt laiku birojā un naktīs. Aizraušanās ar darbu var ātri pārtapt par ieradumu. Rezultātā darbs darbaholiķim ir pirmajā vietā dzīvē, viss pārējais tiek atstāts aiz sevis: izklaide, personīgā dzīve, ģimene, atpūta, sabiedriskās aktivitātes. Hobijiem un citām pašrealizācijas iespējām neatliek laika.
Iepriekš darbaholiķi tika skatīti ar nelielu ironiju, taču nesen psihologi ir nonākuši pie secinājuma, ka atkarība no darba var būt bīstama veselībai. Zinātnieki visā pasaulē apgalvo, ka darbaholismu var uzskatīt par slimību. To var droši salīdzināt ar alkoholismu vai narkomāniju. Šī kaite tiek dēvēta par vienu no neirozes formām, kurā darbs darbojas kā vienīgā iespēja sasniegt atzīšanu un pašrealizāciju dzīvē.
Darbaholisma cēloņi
Atkarībai no darba ir daudz iemeslu. Uz to ir divas galvenās cilvēku kategorijas. Kļūt par iereibušu darbaholiķi ir tādas personas risks, kura cenšas vienmēr būt priekšā visiem pārējiem. Tas ir karjerists, kurš apzināti pilnībā iesaistās darbā, izvirza sev mērķus un uzdevumus, kurus veiksmīgi īsteno. Personīgā dzīve tiek atstāta otrajā plānā, jo galvenā un vienīgā dzīves prioritāte ir karjera. Citā kategorijā ietilpst cilvēki, kuri pievienojas darbaholiķu rindās neveiksmju dēļ personīgajā dzīvē. Pieliekot zināmas pūles, viņi arī gūst panākumus, strauji kāpj pa karjeras kāpnēm. Viņi atrod mierinājumu darbā un aizmirst par neveiksmīgiem mēģinājumiem uzlabot savu personīgo dzīvi. Tikai darbs var ienest harmoniju šādu darbaholiķu dzīvē un nodrošināt vēlamo rezultātu.
Ar pārmērīgu vēlmi sevi veltīt darbam darbaholiķi kaitē ne tikai sev, bet arī tuvākajiem. Vai ir iespējams pašam atbrīvoties no šīs atkarības? Pirmais solis problēmas risināšanā ir atzīt tās esamību. Kamēr cilvēks, kurš cieš no darbaholisma, pats neapzinās nepieciešamību mainīt savu dzīvi, visi tuvu cilvēku centieni būs veltīgi. Viņam vajadzētu būt nopietnam
padomājiet par to, kas patiešām ir vērtīgs viņa dzīvē. Darbam vajadzētu aizņemt tikai tam atvēlēto nišu kā vienu no veidiem, kā sevi realizēt.
