Ilglietojuma preces parasti ir dārgas, tāpēc, kad tajās tiek atklāti trūkumi, patērētāji cenšas aizsargāt savas tiesības ar visiem likumīgiem līdzekļiem. Tomēr pārdevēji bieži pārliecina pircējus izvēlēties izdevīgas iespējas šo tiesību aizsardzībai.
Lai netiktu maldināts, pircējam vispirms ir jāsaprot, kādas darbības viņš var veikt, atklājot produkta defektus un cik ilgi.
Tātad patērētāju tiesību aizsardzībā, pārdodot zemas kvalitātes ilglietojuma preces, svarīga loma ir preču garantijas periodam. Garantijas perioda jēdziens ir atklāts likumā "Par patērētāju tiesību aizsardzību" - tas ir laiks, kurā ražotājam, pārdevējam vai viņu pārstāvim ir pienākums apmierināt patērētāja prasības, kas saistītas ar preču defektiem. Citiem vārdiem sakot, tas ir periods, kurā produkts tiks garantēts pareizi darboties vai paliks lietojams.
Izšķir pārdevēja noteikto garantijas laiku un ražotāja noteikto garantijas periodu, kas var nesakrist. Tomēr pārdevēja garantijas periodam jebkurā gadījumā jābūt vienādam vai lielākam par ražotāja noteikto. Tas ir, ja vien pārdevēja noteiktais termiņš ir derīgs, patērētāja prasības var paziņot vai nu pārdevējam, vai ražotājam (viņu pārstāvjiem), un, kad beidzies ražotāja noteiktais termiņš, juridiskās prasības var risināt tikai pārdevējam (viņa pārstāvim).
Noteiktā laika posmā patērētājam pēc viņa izvēles ir tiesības pieprasīt:
1. bez maksas novērst preču defektus (garantijas remonts) vai apmaksāt to novēršanas izmaksas, turklāt šādām izmaksām jābūt saprātīgām;
2. Samazināt preču izmaksas;
3. Nomainiet produktu;
4. Atgrieziet naudu.
Kopā ar vienu no šīm prasībām patērētājs var atgūt radušos zaudējumus.
Lai noteiktu, vai defekti nav radušies nepareizas pircēja darbības vai transportēšanas rezultātā, pārdevējs vai ražotājs par saviem līdzekļiem pārbauda preču kvalitāti. Ja pircējs vēlas piedalīties šādā pārbaudē, viņam par to rakstiski jāinformē pārdevējs, lai viņš tiktu informēts, kad un kur tiks veikta preču kvalitātes pārbaude.
Preču nodošana tās kvalitātes pārbaudei tiek sastādīta aktā, kurā norādītas preču īpašības un īpašības, konstatētie darbības traucējumi utt.
Ja pircējs vai pārdevējs nepiekrīt kvalitātes pārbaudes rezultātiem, pēdējais veic preču pārbaudi par saviem līdzekļiem, iesaistot attiecīgos ekspertu birojus. Bet, ja eksperts saka, ka trūkumos nav vainojama pārdevēja, visas pārbaudes izmaksas gulstas uz pircēju.
Preces ar defektiem remonta laikā patērētājs var sagaidīt, ka saņems līdzīgu produktu lietošanai. Pagaidu analogs pircējam jānodrošina trīs dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas par tā nepieciešamību. Tomēr ir preces, kuras remonta laikā nevar nomainīt, piemēram, automašīnas, mēbeles utt.
Patērētājs no minētā saraksta var iesniegt tikai vienu pieprasījumu un to var mainīt tikai ar pārdevēja piekrišanu, ja viņš jau ir sācis izpildi.
Jebkuri pārdevēju paziņojumi, ka preces var tikai apmainīt vai salabot, nevis atdot samaksāto vērtību, ir nelikumīgi. Patērētājam ir tiesības nekavējoties deklarēt preču atgriešanu un par to samaksāto naudu. Šajā gadījumā atgriešana tiks veikta par preču vērtību, kas tai noteikta patērētāja pieprasījuma brīdī ar šādu pieprasījumu. Tas ir, ja produkta cena ir pieaugusi kopš tā iegādes brīža, pircējam ir jāatdod paaugstinātās izmaksas.
