Kriminālprocesi Krievijas Federācijā un lielākajā daļā citu pasaules valstu balstās uz sacīkstes procesu. Sacensību process paredz divu pušu - kriminālvajāšanas un aizstāvības - un no tām neatkarīgas tiesas esamību.
Maksa ir sadalīta publiskajā, privātajā un publiskajā un privātajā.
Privāta apsūdzība ietver tiesneša ierosinātu lietu pēc cietušā vai viņa pārstāvja sūdzības un kriminālvajāšanas izbeigšanu pēc cietušā lūguma, ja viņš samierinās ar apsūdzēto. Šajā gadījumā kriminālvajāšanu pārstāv pats upuris. Privāta apsūdzība ir iespējama saistībā ar šādām nelikumīgām darbībām, kas nerada lielas sabiedrības briesmas: neslavas celšana, apvainošana, neliela kaitējuma nodarīšana veselībai.
Cietušais var jebkurā brīdī atteikties no apsūdzībām, līdz miertiesnesis aiziet pensijā apspriežu telpā. Cietušā neierašanās tiesā bez pamatota iemesla tiek uzskatīta par atteikšanos no apsūdzības.
Privāta un valsts apsūdzība arī paredz lietas ierosināšanu pēc cietušā lūguma, taču šādu lietu nevar izbeigt, ja cietušais ir samierināts ar apsūdzēto. Šajā rīkojumā tiek izskatīti autortiesību vai izgudrojuma tiesību pārkāpšanas gadījumi, kā arī izvarošana bez atbildību pastiprinošiem apstākļiem. Šajā gadījumā apsūdzību tiesā prokurors pārstāv prokurors - prokuratūras amatpersona. Noteiktos apstākļos prokuroram ir tiesības ierosināt šādu lietu, ja nav cietušā paziņojuma. Tas notiek, ja cietušais nevar aizstāvēt savas intereses bezpalīdzīga stāvokļa vai atkarības dēļ no apsūdzētā.
Mūsdienu jurisprudencē dominējošā apsūdzības forma ir publiska apsūdzība. Lietu ierosina valsts iestādes vai personas, kurām saskaņā ar likumu ir atbilstošas pilnvaras, un lietas ierosināšanai nav nepieciešama cietušā piekrišana. Tāpat kā privātās un valsts kriminālvajāšanas gadījumā lietu nevar izbeigt pēc cietušā lūguma. Tiesā valsts apsūdzība atbalsta prokuroru kā prokuroru.
Prokuroram kā prokuratūras pārstāvim ir vairākas pilnvaras tiesas procesos. Viņam ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu. Atšķirībā no citām personām, kas iesniedz prasījumus, viņš vienlaikus nesedz juridiskās izmaksas, viņam nevar atteikt pieņemt prasības pieteikumu.
Izmeklēšanas laikā prokurors, kuru pārstāv prokurors, apsūdzētajam uzliek apsūdzību, kas ir izklāstīta apsūdzībā, sniedz priekšlikumu piemērot vienu vai otru Kriminālkodeksa pantu un piemērot sodu, iesniedz petīcijas, piedalās pierādījumu izpētē un runā ar apsūdzības runu. Ja prokurors uzskata tiesas spriedumu par nepamatotu, viņam ir tiesības to pārsūdzēt kasācijas kārtībā.
