Valsts tiesību sistēmai jāatbilst tā laika vajadzībām. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc likumu reforma un nepārtraukta uzlabošana kļūst neizbēgama. Turklāt valsts uzdevums ir ne tikai apstiprināt jauninājumus visās dzīves jomās, bet arī aizsargāt indivīda tiesības. Šis aspekts jo īpaši attiecas uz kriminālprocesa likuma atpakaļejošo spēku.
Likuma ar atpakaļejošu spēku nozīme un piemērošana
Likuma atpakaļejošais spēks ir nosacījums, saskaņā ar kuru šo likumu var piemērot notikumiem vai faktiem, kas notikuši pirms pieņemtā normatīvā akta spēkā stāšanās. Šajā jautājumā Krievijas Federācijas Konstitūcijas 54. pantā noteikts, ka likumiem, kas pasliktina vai atceļ nodarījuma subjekta tiesības, nav atpakaļejoša spēka. Tas ir, ja vakar persona izdarīja darbību, kas iepriekš netika uzskatīta par noziedzīgu, bet šodien tā ir kļuvusi par tādu, tad viņa netiks saukta pie atbildības.
Sīkāk kriminālprocesa likuma darbība atkarībā no laika ir noteikta Krievijas Federācijas Kriminālkodeksā. Jo īpaši jautājums par likuma ar atpakaļejošu spēku piemērošanu ir aplūkots 10. pantā. Tādējādi krimināllikums, kas pastiprina sodu, pirmo reizi nosaka atbildību vai kaut kādā veidā pārkāpj kriminālprocesa dalībnieku tiesības, nerada ir atpakaļejošs spēks. Piemēram, apsūdzētajam nevar noteikt bargāku sodu, ja tiesas procesa sākšanas brīdī bija spēkā maigāks likums.
Krimināllikuma ar atpakaļejošu spēku veidi
Attiecībā uz grozījumu pieņemšanu, kas atvieglo sodu, atceļ darbības noziedzību vai kā citādi uzlabo nodarījuma subjekta stāvokli, kriminālprocesa likumam ir atpakaļejošs spēks. Kā šis princips tiek īstenots praksē? Izšķir vienkāršo un pārskatāmo spēku ar atpakaļejošu spēku. Vienkāršā variācija attiecas uz aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem, kuri vēl nav notiesāti. Ja šajā brīdī kāds likuma pants tiek mainīts uz mazāk nopietnu, tiesnesis šo faktu var ņemt vērā tiesas procesa laikā.
Kriminālprocesa likuma revīzijas spēks attiecas uz tām personām, kuras jau ir notiesātas pirms atbildību mīkstinošo grozījumu pieņemšanas. Šajā gadījumā tiek pārskatītas visas krimināllietas, kurās atjauninātā likuma laikā tiktu piemērots mazāk bargs sods vai pretējā gadījumā tiktu uzlabota notiesātā situācija.
Piemēram, 2011. gada 7. decembrī Federālajā likumā Nr. 420 tika pieņemts grozījums, kas dekriminalizē mantiskā kaitējuma nodarīšanu līdz 250 tūkstošiem rubļu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai maldinot. Tas nozīmē, ka persona, kas izcieš sodu par šo darbību, var pieteikties uz sprieduma atcelšanu. Ja nozieguma kategorija tiek mainīta uz mazāk smagu, notiesātais var rēķināties ar notiesājoša sprieduma pārskatīšanu, samazinot notiesājošās summas atmaksas periodu.
Kriminālprocesa likuma ar atpakaļejošu spēku nepiemēro gadījumos, kad sods ir pilnībā izciests. Sprieduma pārskatīšana kļūst neiespējama. Pašlaik tiek izskatīts jautājums par sodāmības atcelšanu, pat ja persona izcieta noteikto brīvības atņemšanas termiņu, un tikai pēc tam jaunajā krimināllikumā tika novērsta viņa darbības noziedzība.
