Krievijas likumdošana likumā par masu informācijas līdzekļiem sludina visu veidu plašsaziņas līdzekļu brīvību un neatkarību. Turklāt tas satur visus pamatjēdzienus un definīcijas masu informācijas līdzekļu jomā, regulē tos viņu darbības aspektus, kurus nevar ierobežot. Likumā ietverti arī mediju reģistrēšanas noteikumi un kārtība, kādā tiek izplatīta dažāda informācija.
Darbības, kas atzītas par pieļaujamām
Saskaņā ar plašsaziņas līdzekļu likumu ir aizliegts ierobežot šādas darbības:
- meklēt, saņemt un izplatīt informāciju ar jebkādiem likumīgiem līdzekļiem;
- reģistrēt, piederēt, izmantot un iznīcināt plašsaziņas līdzekļus;
- pirkt, patstāvīgi izgatavot, uzglabāt un izmantot tehnisko aprīkojumu, ierīces, izejvielas un materiālus, kas izmantoti informācijas produktu sagatavošanā un izplatīšanā.
Pamatjēdzieni un definīcijas
Likums nosaka plašsaziņas līdzekļu sfērā lietotos pamatjēdzienus un sniedz tiem nepārprotamu definīciju.
Masu informācija ir audio materiāli, drukāti materiāli, video materiāli un ziņas, kas paredzētas plašam cilvēku lokam. Tādējādi drukātie plašsaziņas līdzekļi, video vai filmu programmas, radio un televīzija, kā arī visi citi informācijas izplatīšanas veidi nenoteiktam personu lokam tiek atzīti par masu informācijas līdzekļiem.
Plašsaziņas līdzekļu ražošana ir periodiskas drukātas publikācijas, audio un video ierakstu, kā arī atsevišķu radio, televīzijas un filmu programmu izlaidums vai daļa no tā.
Plašsaziņas līdzekļu izplatīšana ir produktu pārdošana dažādās formās, ieskaitot abonēšanu, izplatīšanu un piegādi.
Specializētie masu informācijas līdzekļi ir tie masu informācijas līdzekļi, attiecībā uz kuriem tiesību akti paredz īpašus noteikumus to reģistrēšanai, darbībām un informācijas izplatīšanai.
Redakcija ir struktūra, kas tieši ražo un izlaiž plašsaziņas līdzekļu produktus. Redakcija tiek atzīta par iestādi vai uzņēmumu, kā arī par fizisku personu vai personu skaitu. Galvenais redaktors ir galvenais redaktors.
Žurnālists ir indivīds, patstāvīgi vai ar kāda cita palīdzību meklēt, saņemt, rediģēt un veidot redakcijai paredzētus materiālus. Žurnālistam obligāti jābūt saistītam ar redakciju ar darba vai līgumattiecībām vai jāpiedalās savā darbībā saskaņā ar redakcijas piešķirtajām īpašajām pilnvarām.
Cenzūras aizliegums
Masu mediju likumā teikts, ka nevienai personai, organizācijai, sabiedriskai apvienībai, valsts struktūrai vai amatpersonai nav tiesību pieprasīt no masu medijiem jebkāda veida apstiprinājumu viņu produktiem.
Ir aizliegts jebkādā veidā ierobežot plašsaziņas līdzekļu produktu, materiālu, ziņojumu un to daļu izplatīšanu.
Plašsaziņas līdzekļu cenzēšanas nolūkā ir aizliegts izveidot, finansēt jebkuru organizāciju, iesaistīt atsevišķas personas un personu grupas.
Tomēr ir arī izņēmumi. Ja audio-video materiāla autors, drukātā publikācija ir amatpersona vai ja šī persona sniedz interviju.
Mediju darbību ierobežojumi
Krievijas Federācijas tiesību akti aizliedz plašsaziņas līdzekļiem ļaunprātīgi izmantot vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu brīvību. Tas nozīmē, ka informācijas produktiem nevajadzētu:
- izmantot noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai;
- atklāt likumus aizsargātus noslēpumus;
- aicināt pilsoņus uz teroristiskām darbībām;
- veicināt terorismu un ekstrēmismu jebkurā tā izpausmē;
- veicināt vardarbību, nežēlību un pornogrāfiju.
Ir aizliegts izmantot jebkādus tehniskus līdzekļus, lai ietekmētu pilsoņu apziņu un negatīvi ietekmētu viņu veselību. Starp tiem: slēptie ieliktņi televīzijas un radio programmās, video un filmās, īpašos datora failos, tekstu apstrādes programmās.
Ir aizliegts izplatīt informāciju par narkotisko un psihotropo līdzekļu (un to analogu) sagatavošanas un lietošanas metodēm, apgaismot to izplatīšanas vietas.
Saskaņā ar Krievijas Federācijas likumiem ir aizliegts izplatīt citu informāciju, kas nav pakļauta izpaušanai.
Reklāma
Plašsaziņas līdzekļu likumā ir iekļautas daudzas prasības un noteikumi reklāmai.
Piemēram, likums neļauj atklāt negodīgas un neprecīzas reklāmas. Negodīgu reklāmu saprot kā nepareizu reklamēto produktu salīdzinājumu ar to kolēģiem, tādu reklāmu, kas sabojā konkurentu produktu un pašu konkurentu reputāciju. Negodīga reklāma attiecas arī uz aizliegtu preču reklamēšanu un negodīgu konkurenci no konkurences viedokļa. Par neprecīzu reklāmu tiek uzskatīta apzināti neprecīzas informācijas sniegšana par produktu vai pakalpojumu.
Turklāt reklāmai nevajadzētu mudināt auditoriju veikt nelikumīgas darbības, ietvert aicinājumus uz cietsirdību un vardarbību, radīt negatīvu attieksmi pret cilvēkiem, kuri neizmanto reklamēto produktu. Reklāmas nesējiem (reklāmas stendiem, reklāmkarogiem) nevajadzētu traucēt jebkura veida transporta drošību.
Reklāmā ir aizliegts izmantot pornogrāfiskus materiālus, smēķēšanas un alkohola lietošanas ainas, sagrozīt informāciju, izmantojot svešus vārdus un izteicienus, atsaukties uz valsti, kas apstiprina reklāmas produktu.
Cita starpā reklāmā:
- aizliegts lietot neķītru valodu un apvainojumus;
- ar reklāmas palīdzību aizliegts veikt propagandu;
- preču un pakalpojumu cenas jānorāda tikai Krievijas Federācijas valūtā (rubļos) un tikai ārkārtējas nepieciešamības gadījumos - ārvalstu valūtā;
- aizliegts ievietot reklāmas mācību grāmatās bērniem (mācību grāmatas, mācību materiāli).
Drukāt žurnālistikas noteikumus
Presei tiek uzdots katrā iespiestās publikācijas eksemplārā norādīt publikācijas nosaukumu, dibinātāju sarakstu, galvenā redaktora pilnu vārdu, izdevuma numuru un publicēšanas datumu. Turklāt laikrakstiem ir pienākums norādīt izdevuma parakstīšanas laiku drukāšanai, publikācijas indeksu, tirāžu, viena eksemplāra izmaksas un redakcijas adresi.
Drukātos plašsaziņas līdzekļos ir aizliegts veikt propagandu vai reklāmas:
- smēķēšana;
- alkoholisko dzērienu dzeršana;
- medicīnas pakalpojumi, kas piedāvā abortus.
Strīdīgu situāciju regulēšana
Pašlaik televīzija pārraida lielu skaitu televīzijas programmu un programmu, kas atmasko likumpārkāpējus. Tajā pašā laikā šo programmu un programmu autori uzskata, ka tādējādi viņi aizsargā patērētāju tiesības. Žurnālisti un filmēšanas grupas iegādājas produktus un pakalpojumus, lai pārbaudītu to kvalitāti, kas patiesībā izrādās ārkārtīgi zema. Tajā pašā laikā mediju darbinieki savā darbībā slēpjas aiz plašsaziņas līdzekļu likuma.
Daudzos gadījumos šo programmu filmēšana notiek ar skandāliem. Spilgts piemērs ir piektdienas TV kanāla programma "Revizorro".
Žurnālistu uzvedība filmēšanas laikā izraisa strīdus starp juristiem, juristiem un cilvēktiesību aizstāvjiem par šādu darbību likumību. Viena puse apgalvo, ka šādas filmēšanas laikā tā vai citādi tiek pārkāptas īpašnieku tiesības. Citi veicina žurnālistu rīcību.
Ja mēs uzskatām žurnālistu rīcību no likuma viedokļa par plašsaziņas līdzekļiem, tad viņi rīkojas šī akta ietvaros. Bet, ja ņemam vērā tās pašas darbības no citu normatīvo aktu viedokļa, viņu darbībās var atrast daudz pārkāpumu, kas ietver administratīvo un pat kriminālatbildību.
Procedūra žurnālistiem pretterorisma operācijās
Terorisma apkarošanas operāciju laikā (CTO) tiek noteikti atsevišķi žurnālistu darbības noteikumi. Šajā gadījumā, atrodoties objektā vai CTO darbības zonā, žurnālists ir pakļauts operācijas vadītājam.
Medijiem ir stingri aizliegts izpaust jebkādu informāciju par operācijas taktiku, izmantotajiem paņēmieniem un līdzekļiem. Ja šī informācija ar žurnālistu starpniecību nonāk teroristiem, tā var traucēt operāciju un izraisīt nopietnus cilvēku upurus.
Atklājot informāciju par pretterorisma operācijā iesaistītajiem darbiniekiem un viņu tuviniekiem, plašsaziņas līdzekļiem ir pienākums ievērot likumus par valsts noslēpumu un personiskās informācijas aizsardzību.
Nesenās izmaiņas mediju likumā
2017. gadā masu informācijas līdzekļu likuma 35. pants tika grozīts attiecībā uz obligāto saziņu.
Pirmkārt, redakcijai ir pienākums publicēt ziņojumus bez maksas un savlaicīgi saskaņā ar tiesas lēmumu. Otrkārt, valsts medijiem ir pienākums publicēt ziņojumus no augstākām federālajām un štata struktūrām.
Tāpat kā iepriekšējā redakcijā, jebkura plašsaziņas līdzekļa redakcijai ir pienākums bez maksas un cik ātri vien iespējams brīdināt par bīstamību, informāciju par ārkārtas situācijām iedzīvotāju bīstamības dēļ. Jo īpaši plašsaziņas līdzekļiem ir pienākums publicēt informāciju par iedzīvotāju rīcības kārtību, publicēt izpildvaras iestāžu un vietējo pašpārvaldes iestāžu ziņojumus.
