Tēvzemes aizsardzība ir Krievijas Federācijas pilsoņa pienākums un pienākums. Par to liecina galvenais valsts likums - Konstitūcija - un likums "Par militāro dienestu un iesaukšanu". Tomēr vai valsts pilsoņi zina, ko šis dokuments ietver, kādas tiesības un pienākumus tas dod militārpersonām un kā tiek izpildīts militārais dienests. Visi Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pārstāvji tiek aicināti ievērot šo likumu.
Militārā dienesta vēsture Krievijā
Tēvija, Dzimtene, patriotisms - šie vārdi katram pilsonim ir pazīstami jau no dzimšanas brīža. Cilvēki šo vārdu nozīmi saprot kā mīlestību pret savu valsti, vēlmi redzēt to veselīgu un pārtikušu. Tomēr ne visi pilsoņi redz šo vārdu juridisko nozīmi.
No kurienes radās termins "militārais dienests"? Sākotnēji militārā dienesta jēdziens nepastāvēja. Senajā Krievijā nebija militārpersonu, prinča modrinieki pildīja savus pienākumus. Tas netika uzskatīts par Tēvzemes aizsardzību. Eskadūra tika aicināta veikt militāras kampaņas, savākt cieņu un personīgo prinča aizsardzību. Tās sastāvs nav profesionāls militārs, bet gan dienesta klases pārstāvji. Turklāt Tēvzemes aizstāvība modroņu vidū nebija pirmajā vietā, viņus nevarēja atņemt no dienesta pakāpes par likuma pārkāpšanu, jo šāda likuma nebija.
Pirmo reizi par militāro dienestu kļuva zināms kopš Ivana Briesmīgā valdīšanas. Tas bija tas, kurš pieņēma Militāro dekrētu, saskaņā ar kuru Krievijā tika izveidota stingra armija. Strēlnieku pienākumos ietilpa militārais dienests, valsts robežu pasargāšana no ārvalstu iebrucējiem. Šīs klases pārstāvji nodarbojās ne tikai ar militāro dienestu. Pēc karaļa lūguma strēlnieki kļuva par soda dalību, kas varēja sodīt nemieru ierosinātājus. Bija bieži gadījumi, kad strēlnieki paši kļuva par nemierniekiem. Saskaņā ar vēstures avotiem streptiskā armija kļuva par topošās Krievijas armijas prototipu.
Krievijas regulārās armijas veidošana notika cara Pētera Lielā laikā. Tieši ar viņa iesniegumu Krievijā tika izveidota regulāra armija, pamatojoties uz diviem aizsargu pulkiem - Semenovska un Preobraženska. 1705. gadā Pēteris Lielais izdeva dekrētu par vervēšanu. Pieņemtie bija zemnieki, kuriem vajadzēja pildīt pienākumus militārā dienesta formā. Tika izdoti vairāki dokumenti, kas reglamentēja militārā dienesta pāreju un militāro pienākumu izpildi. Tie ietver "Militāro hartu", Jūras hartu, "Ranga tabulu". Šie dokumenti noteica prasības jauniesauktajiem, kā arī apmetnēm, kas kļuva par Krievijas armijas veidošanās centriem. Tomēr pasūtījumos nekas nebija teikts par pakalpojumu sniegšanas noteikumiem. Karavīri savus amatus pildīja uz mūžu.
Laika gaitā un militāro lietu attīstībā Krievijā ir mainījušies karavīru pienākumi, kā arī prasības karaspēka formēšanai. Galvenās izmaiņas likumā "par iesaukšanu un militāro dienestu" tika ieviestas 1993. gadā, veidojot jauno Krievijas Federācijas Konstitūciju.
Iesaukšanas un militārā dienesta definīcija
Iesaukšanas definīcija ir iekļauta federālajā likumā "Par iesaukšanu un militāro dienestu". Saskaņā ar šo dokumentu iesaukšana ir pilsoņa pienākums veikt militāro dienestu Krievijas Federācijas Bruņoto spēku rindās un veikt citus pienākumus, kas saistīti ar valsts aizsardzību. Arī iesaukšana ir noteikta veida iesaukšana, kas jāveic valsts pilsoņiem, kuriem nav citas valsts pilsonības. Krievijas Federācijas bruņoto spēku pārstāvji, kā arī iesaukumā esošie Krievijas Federācijas pilsoņi tiek aicināti veikt militāro dienestu.
Militārais dienests ir pilsoņu profesionālā dienesta darbība militārajos amatos Krievijas Federācijas Bruņotajos spēkos, kā arī īpašos formējumos un struktūrās, kas izveidotas, lai nodrošinātu valsts robežu un valsts iedzīvotāju aizsardzību. Militāro dienestu raksturo vairākas pazīmes. Militārā dienesta mērķis ir aizsargāt valsts un cilvēku robežas no svešu valstu iebrukumiem. Nākamajam karavīram ir jāveic nepieciešamā apmācība īpašās izglītības iestādēs, armijā, militāros amatos. Gatavošanos militārajam dienestam un tā pāreju nosaka virkne valsts likumdošanas aktu, piemēram, likums "Par militāro personālu", Krievijas Federācijas konstitūcija, likums "Par militāro pienākumu un militāro dienestu".
Krievijas Federācijas pilsoņu militārais dienests tiek veikts militāros formējumos, Nacionālās gvardes sastāvā, valsts drošības aģentūrās, kā arī dažādos gadījumos, kas nav tieši saistīti ar militāro dienestu.
Militārais pienākums
Militārā dienesta pāreja ietver vairākus punktus:
1) reģistrācija militārajā komisariātā dzīvesvietā
2) militāro mācību nokārtošana
3) iesaukšanas dienests, kas tiek veikts divas reizes gadā - rudenī un pavasarī
4) palikt noliktavā
5) nepieciešamība piedalīties militārajās mācībās
Īpašs likumprojekts atbrīvo sievietes no iesaukšanas militārā dienesta, ja viņām nav īpašas izglītības. Ir pilsoņu kategorijas, kas ir atbrīvoti no militārā dienesta, kā arī pilsoņi, kuri aktīvo dienestu aizstāj ar alternatīvu civiliedzīvotāju. Tam ir vairāki apstākļi: ieslodzījums, slimība, militārā dienesta neatbilstība reliģijai vai pilsoņa pārliecībai.
Militārais dienests
Militārā dienesta kārtību nosaka divējādi - pēc iesaukšanas un pēc līguma. Saskaņā ar iesaukšanas dienesta datiem katram pieaugušajam Krievijas Federācijas pilsonim ir pienākums dienēt 1 gadu Krievijas armijas rindās. Šajā gadījumā viņam 17 gadu vecumā jāreģistrējas militārajā dienestā militārās reģistrācijas un uzņemšanas birojā dzīvesvietā. Visi pilsoņi ir pakļauti militārai reģistrācijai, ja nav pamata atteikties dienēt.
Ja ārvalstu pilsoņi dzīvo valsts teritorijā, viņi saskaņā ar līgumu var veikt arī militāro dienestu. Saskaņā ar federālo likumu "Par militārpersonām" viņu statuss tiek oficiāli nostiprināts. Uz pilsoņiem, kuri ir citas valsts pilsoņi, obligāti jāreģistrē pirkstu nospiedumi.
Saskaņā ar likuma noteikumiem pilsoņiem jāiesniedz komisariātā visi personas dati, informācija par izglītību un medicīniskās komisijas rezultāti. Pamatojoties uz šiem dokumentiem, militārās reģistrācijas un uzņemšanas birojs izlemj, kurās struktūrvienībās dienēs jaunieši. Katram iesauktajam jābūt nepieciešamajām zināšanām par Krievijas Federācijas bruņoto spēku struktūru, militārā dienesta posmiem, kā arī aizsardzības un valsts robežu aizsardzības jomā. Pilsoņi visu šo informāciju saņem, mācoties skolā vai specializētās vidējās izglītības iestādēs.
Pasākumu laikā, lai sagatavotos militārajam dienestam, pilsoņi saņem likumā noteikto algu, materiālo atlīdzību par mājokļa vai ceļa uz darba vietu izmaksām. Militārā dienesta laikā pilsoņi ir atbrīvoti no pamatdarbības, saglabājot darba vai mācību vietu.
Militārā dienesta beigas
Pilsoņi, kuri militāro dienestu ir nokārtojuši iesaukumā, tiek atbrīvoti no darba. Ja atlaišanas brīdī personas vecums nav sasniedzis 27 gadu vecumu, tad šāds pilsonis atrodas rezervē un viņu var izsaukt uz treniņnometnēm vai militāriem pasākumiem. Karavīri, kuri izdarījuši prettiesiskas darbības, izraidīti no militārajām izglītības organizācijām un arī pabeiguši aktīvo dienestu, var tikt atbrīvoti. Vecāko virsnieku pārstāvju atlaišanu veic Krievijas Federācijas prezidents.
Pilsoņiem, kuri militāro dienestu veic saskaņā ar līgumu, militārās darbības beigas ir līguma beigas. Jaunieši dienesta beigās saņem militāro personu apliecinošu dokumentu. To pašu dokumentu saņem pilsoņi, kuri ir ieskaitīti rezervē vai nav uzņemti militārajā dienestā.
