Zaudēt darbu ir nepatīkami, tomēr viss notiek uz labu, it īpaši, ja darbinieks zina savas tiesības. Jebkurā gadījumā jums nevajadzētu krist panikā, taču ļoti noderīgi ir zināt, kas darbiniekam pienākas.
Kura pēc vēlēšanās
Vienīgā juridiski pamatotā atlaišana pēc darbinieka pieprasījuma ir brīvprātīga atlaišana. Citiem vārdiem sakot, ja darbinieks saka kaut ko līdzīgu “rakstīt papīru”, un darbinieks zina, ka viņam nav vēlmes atstāt darbu, viņam ir jāatsakās.
Brīvprātīgas atlaišanas iespēja ir ērta darba devējam, jo tad nav jāmaksā kompensācija. Tieši tā paša iemesla dēļ brīvprātīga atlaišana darbiniekam nebūs izdevīga. Šādos gadījumos vai nu priekšniekam, vai personāla departamentam ir jāpasaka, ka labāk ir atteikties no abām pusēm vienojoties.
Atlaišana, abām pusēm vienojoties
Līguma izbeigšana ir optimālākais un civilizētākais variants. Šis līgums tiek sastādīts kā papildinājums galvenajam darba līgumam.
Saskaņā ar šo dokumentu darba devējs var maksāt kompensāciju, bet jūs varat iztikt bez tās. Kompensācijas lielumam nav ierobežojumu, tāpēc tās apmērs tiek noteikts mutiski.
Neaizmirstiet, ka papildus kompensācijai darba devējam jāmaksā algas par visu nostrādāto, bet neizmaksāto laiku, kā arī jāmaksā kompensācija par atvaļinājumu, ja tas nav atņemts.
Noraidīšana saskaņā ar pantu
Darba devējs var teikt (bieži) kaut ko līdzīgu "vai nu paziņojumam, vai rakstam". Nekrītiet panikā, jo labāk būs izdomāt, vai darba devējam tiešām ir iespēja oficiāli atlaist darbinieku saskaņā ar pantu.
Personu var atlaist tikai tādu iemeslu dēļ, kas ir norādīti darba kodeksā, proti, 81. pantā (šajā pantā nav paredzēts fantāziju lidojums). Ir daudz punktu, taču visbiežāk tiek izmantoti:
- Novēlota ierašanās;
- Tiešo darba pienākumu pārkāpšana;
- Bieža pienākumu neizpilde.
Svarīgs moments: šādu atlaišanu īpatnība ir tāda, ka visi fakti ir jāreģistrē bez kļūdām. Tas ir, darba devējam jāpieprasa darbiniekam paskaidrojums. Ja paskaidrojuma nav, darba devējs sastāda aktu. Un tikai pēc tam darbiniekam tiek piemērots disciplinārsods.
Atlaišana atlaišanas gadījumā
2 mēnešus pirms atlaišanas darbiniekam jāsaņem paziņojums par atlaišanu ar parakstu. Gadījumā, ja darbiniekam ir bērns līdz 3 gadu vecumam vai ja darbinieks viens pats audzina bērnu līdz 14 gadu vecumam, to nevar atlaist (Krievijas Darba kodeksa 261. pants).
Darba devējs var piedāvāt lauzt līgumu nevis divus mēnešus iepriekš, bet gan nekavējoties. Šajā gadījumā darbiniekam jāmaksā kompensācija par 2 mēnešiem.
Svarīgs punkts: kompensācija tiek aprēķināta kā vidējie ienākumi par pēdējo darba gadu. Tas nozīmē, ka, ja par šo darba gadu darbinieks saņēma prēmijas vai virsstundas, kompensācija būs lielāka.
Arī darbiniekam jāsaņem atlaišanas pabalsts (tas arī tiek aprēķināts). Pirmo pabalsta pusi izmaksā nekavējoties, bet otro pusi - pēc diviem mēnešiem, bet, ja darbinieks nav atradis darbu.
