Iesniegumu par atvaļinājumu pēc atlaišanas var iesniegt jebkurš darbinieks, darba līguma izbeigšanas pamats šajā gadījumā nav nozīmes. Tomēr šī pieteikuma apmierināšana ir darba devēja tiesības, nevis viņa pienākums, tāpēc uzņēmums var atteikt darbiniekam.
Darbinieka atlaišana no organizācijas bieži vien ir darba devēja pārsteigums. Parasti šādam darbiniekam ir neizmantots atvaļinājums, par kuru saskaņā ar pašreizējo darba likumdošanu ir jāmaksā kompensācija. Norādītā kompensācija tiek izsniegta kopā ar pilnu samaksu, izbeidzot darba līgumu, tomēr dažos gadījumos darbinieks vēlas izmantot visas atlikušās atvaļinājuma dienas ar turpmāku atlaišanu. Šādas izmantošanas nozīme ir darba stāža palielināšana, jo darba līguma izbeigšanas diena šajā gadījumā būs pēdējā piešķirtā atvaļinājuma diena. Turklāt šī atvaļinājuma laikā šis pilsonis arī turpmāk tiks uzskatīts par organizācijas darbinieku, viņš saglabās visas likumā noteiktās garantijas (piemēram, sociālo apdrošināšanu).
Vai darba devējam ir pienākums nodrošināt atvaļinājumu pēc atlaišanas?
Iniciatīvai par atvaļinājuma piešķiršanu ar turpmāku atlaišanu vajadzētu nākties pašam darbiniekam, kuram ir tiesības ar attiecīgu paziņojumu vērsties pie darba devēja. Tomēr Krievijas Federācijas Darba kodeksā teikts, ka organizācija var nodrošināt šādu atvaļinājumu, neminot šāda pienākuma esamību. Līdz ar to darba devējs parasti patstāvīgi izlemj, vai apmierināt darbinieka pieteikumu par atpūtas nodrošināšanu ar turpmāku atlaišanu, jo šāda atvaļinājuma reģistrēšana ir organizācijas tiesības, nevis tās pienākums. Ja uzņēmums atsakās no šāda atvaļinājuma, tad tas neatbrīvo no pienākuma maksāt darbiniekam kompensāciju par visām neizmantotajām gada atpūtas dienām.
Kad atvaļinājums un atlaišana kļūst obligāta?
Vienīgais gadījums, kad atvaļinājuma nodrošināšana ar turpmāku atlaišanu kļūst par darba devēja pienākumu, ir darba līguma izbeigšana pēc pušu vienošanās. Tajā pašā laikā norādītajā līgumā jāiekļauj īpašs nosacījums, kas uzliek organizācijai pienākumu nodrošināt darbiniekam atvaļinājumu pēc atlaišanas. Šāda nosacījuma esamība uzliek uzņēmumam pienākumu apmierināt darbinieka iesniegto pieteikumu, atteikumu izsniegt atvaļinājumu var pārsūdzēt. Tomēr šādi strīdi starp darba devējiem un darba ņēmējiem ir reti, jo lielākajai daļai darbinieku nav būtiskas atšķirības starp kompensācijas saņemšanu par neizmantoto atvaļinājumu un pašu atvaļinājuma naudu.
