Krievijas likumdošana paredz noteiktus noteikumus, kā viena persona nodod lietas citas personas īpašumā. Šos darījumus kopā sauc par “īpašuma atsavināšanu”.
Īpašuma atsavināšanas jēdziens un veidi
Īpašuma atsavināšana ir visu lietu nodošana citai personai, kas kļūst par viņu īpašnieku. Atsavināt var tikai lietas un tiesības. Nav iespējams nodot īpašumtiesības uz visiem pakalpojumiem (darbiem) un intelektuālā īpašuma objektiem, kā arī ar ekonomiku nesaistītām attiecībām, kas jau pašā sākumā nenozīmē atsvešinātību. Šajā gadījumā var nodot gan personiskā īpašuma, gan nemantiskās tiesības, piemēram, tiesības uz nekustamo īpašumu vai aizgādības tiesības. Darījuma noslēgšana tiek veikta vienkāršā rakstiskā vai mutiskā formā atkarībā no citu personu rīcībā nodoto lietu vērtības.
Atsavināšana ietver tādus darījumu veidus kā pirkšana un pārdošana, apmaiņa, ziedošana, ziedošana un daži citi, kuru pilnīgs saraksts ir iekļauts Krievijas Federācijas Civilkodeksā.
Atsavināšana nevar būt atteikšanās no tiesībām, intelektuālā īpašuma lietu vai priekšmetu nodošana pagaidu lietošanai, kā arī nākotnes atsavināšanas iespēju nodrošināšana (iepriekšēja līguma noslēgšana par īpašuma atsavināšanu).
Līguma slēgšana par mantas atsavināšanu
Atsavināšanas līgumā par tādu darījumu kā pirkšana un pārdošana obligāti jānorāda atsavinātās lietas cena. Ja nav šī rakstiski saskaņota nosacījuma, pirkuma un pārdošanas līgums tiek uzskatīts par nenoslēgtu. Turklāt tiesību akti paredz iespēju īpašuma īpašniekam saglabāt daļu no savām tiesībām uz to arī pēc atsavināšanas.
Īpašuma atsavināšana bieži tiek saistīta ar pušu domstarpībām darījuma noslēgšanas laikā. Lai process atbilstu likumam un neradītu strīdus, puses var izmantot notāra pakalpojumus. Notārs apliecina darījumu ar kustamo un nekustamo īpašumu, pārbauda, vai izmeklēšanas iestādes vai tiesa nav uzlikusi arestu, jo arestētā manta nevar būt atsavināšanas priekšmets. Piemēram, informācija par nekustamā īpašuma arestu esamību vai neesamību ir iekļauta Vienotajā valsts reģistrā par tiesībām uz nekustamo īpašumu un darījumiem ar to, no kura izrakstu pēc notāra pieprasījuma sniedz tieslietu iestāde, kas veic valsts reģistrāciju par tiesībām uz šo īpašumu.
