Pašlaik Krievijas Federācijā iespējamos soda veidus par noziegumu izdarīšanu nosaka Kriminālkodekss. Tomēr šajā gadījumā jāpatur prātā, ka valstij ir moratorijs attiecībā uz nāvessodu. Tas nozīmē pilnīgu valsts atteikšanos no šāda veida soda, neatkarīgi no izdarītā nozieguma smaguma.
Nāves sods Krievijā
Nāvessodu Krievijas Federācijā paredzēja Krievijas Federācijas Kriminālkodekss, kas noteica galvenos soda veidus par dažādiem noziegumiem. Jo īpaši viņš konstatēja, ka nāves sods mūsu valstī tika piemērots vīriešiem vecumā no 18 līdz 65 gadiem par tādu darbību izdarīšanu kā slepkavība, genocīds, kā arī slepkavības mēģinājumi dažu kategoriju pilsoņiem - tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, ievērojamiem štata vai sabiedriskas personas vai personas, kas veic noziegumu vai taisnīguma izmeklēšanu.
Nāvessoda izpildi saskaņā ar likumu varēja veikt, izmantojot vienīgo metodi - izpildi. Pēdējo reizi tas tika darīts 1996. gadā, un pēc tam situācija ar nāvessodu Krievijā krasi mainījās.
Nāves soda moratorijs
Visā pasaulē galvenais motīvs valstīm noteikt moratoriju nāvessodam saviem pilsoņiem ir taisnības kļūdas iespējamība, kas var izraisīt nevainīgas personas nāvi. 1997. gada aprīlī Krievijas Federācija pievienojās Eiropas Padomei, un viens no tās dalības nosacījumiem šajā organizācijā bija attiecīga moratorija ieviešana valstī, kas tika izdarīts.
Tajā pašā laikā 6. protokola nosacījumos, kas ir Krievijas parakstītās Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pielikums, tika pieņemts, ka moratorijs mūsu valstī tiks ieviests līdz brīdim, kad žūrijas tiesa parādīsies visās tās sastāvā esošajās vienībās. Federācija. 2010. gada 1. janvārī šīs iestādes izveidošanas process Krievijas Federācijā tika pilnībā pabeigts: žūrija parādījās pēdējā Federācijas sastāvā esošajā struktūrā, kur tās vēl nebija, - Čečenijas Republikā.
Šajā sakarā jautājums par moratorija saglabāšanu vai atcelšanu tika iesniegts Krievijas Federācijas Konstitucionālajai tiesai, kas, izpētījusi visus pieejamos šīs situācijas apstākļus, nolēma saglabāt moratorija ietekmi uz valsts teritoriju. Tādējādi šobrīd bargākais sods, kas tiek piemērots noziedzniekiem, kuri izdarījuši visbīstamākās darbības no sabiedrības viedokļa, ir mūža ieslodzījums. Tomēr jāpatur prātā, ka Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 44. pantā joprojām ir minēts nāvessods to sodu veidu sarakstā, kurus var piemērot noziedzniekiem.