Persona, kas nezina visas tiesu sistēmas darba smalkumus, pašreizējo tiesību aktu noteikumus, izskatot krimināllietu maģistrātā vai vispārējās jurisdikcijas tiesā, nevarēs pilnībā izmantot visas priekšrocības. tiesības, kuras viņam piešķir likums. Tāpēc, saņemot tiesas sprieduma kopiju, jums jāzina daži noteikumi.
Nepieciešams
pase, pieteikums, maksājuma kvīts
Instrukcijas
1. solis
Vispārējo sprieduma kopijas iegūšanas kārtību nosaka Krievijas Federācijas Kriminālprocesa kodekss. Kodeksa 312. pants paredz, ka 5 dienu laikā no tiesas sprieduma dienas tā kopijas tiek nodotas notiesātajam (attaisnotajam), advokātam un prokuroram. Pēc cietušā (civilprasītāja vai atbildētāja), viņu pārstāvju lūguma viņiem var izsniegt sprieduma kopiju.
Burtiskā šī noteikuma interpretācija nozīmē, ka notiesātie, viņu aizstāvji un prokurori saņems tiesas akta kopiju, pat ja viņi uz to nepiesakās. Bet cietušajiem un viņu pārstāvjiem būs jāpiesakās tiesā ar rakstisku paziņojumu, lai iegūtu kopiju. Bet abiem viens sprieduma eksemplārs vienmēr tiek izsniegts bez maksas.
2. solis
Tomēr dažreiz ir nepieciešami vairāki tiesas akta eksemplāri. Tas var vienkārši pazust, to var izmantot, pievienojot to jebkuram paziņojumam (piemēram, prasībai) vai kasācijai, uzraudzības sūdzībām kā pierādījumiem. Tādēļ jums atkārtoti jāgriežas tiesā, lai izdotu atkārtotu vai vairākas sprieduma kopijas.
Šajā gadījumā sprieduma kopija nevienam netiek automātiski nosūtīta, visiem procesa dalībniekiem būs jāvēršas tiesā. Pašreizējie tiesību akti ļauj saņemt kopijas vairākas reizes, par to jums būs jāmaksā valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru paziņos tiesas biroja darbinieks, jo katrā gadījumā tas būs atkarīgs no soda lappušu skaita.
3. solis
No valsts nodevas maksāšanas var atbrīvot tikai tos, kas notiesāti ar reālu brīvības atņemšanu un kuri nespēj to samaksāt. Tomēr šīm personām būs jāpierāda, ka viņiem tiešām nav līdzekļu maksāt. Šādi pierādījumi var būt iestādes, kurā notiesātais izcieš sodu, izziņa par naudas līdzekļu neesamību viņa personīgajā kontā un tādu radinieku neesamību, kuri varētu maksāt valsts nodevu.
