Profesionālā ētika ir termins, ko lieto, lai apzīmētu morāles normu sistēmu noteiktā profesionālajā sfērā. Tas ietver arī ētiskus pētījumus dažādās darba jomās.
Instrukcijas
1. solis
Profesionālā ētika ir speciālista morāles normu, principu un uzvedības noteikumu sistēma, kas ņem vērā viņa profesijas īpatnības un konkrēto situāciju. Tam vajadzētu būt obligātai jebkura speciālista apmācības daļai.
2. solis
Šīs koncepcijas saturs sastāv no vispārīgā un īpašā. Profesionālās ētikas vispārējie principi, kas balstīti uz cilvēka vispārējām morāles normām, paredz:
- īpaša atbildības forma, ko nosaka darbības priekšmets un veids;
- profesionālā solidaritāte, kas dažkārt pāraug korporatismā;
- tā specifika pienākuma un goda izpratnē.
3. solis
Īpaši profesionālās ētikas principi ir konkrētas profesijas īpašā satura, specifikas un apstākļu sekas. Tie ir izteikti ētikas kodeksos, kas ir prasības speciālistiem.
4. solis
Profesionālā ētika parasti attiecas uz tiem darbības veidiem, kuros cilvēki ir atkarīgi no profesionāļa darbības, t.i. to sekas var būtiski ietekmēt indivīda vai visas cilvēces dzīvi un likteni. Pamatojoties uz to, tiek izdalīti tradicionālie profesionālās ētikas veidi, piemēram, medicīnas, juridiskā, pedagoģiskā, žurnālistikas, zinātnieku ētika utt.
5. solis
Atsevišķiem profesiju veidiem sabiedrībā ir paaugstinātas morāles prasības. Dažās darbības sfērās pats darba process balstās uz augstu dalībnieku darbību koordināciju, kas saasina nepieciešamību pēc sociālās uzvedības. Īpaša uzmanība tiek pievērsta speciālistu morālajām īpašībām, kuru profesija ir saistīta ar tiesībām rīkoties ar cilvēku dzīvi, lielām materiālajām vērtībām.
6. solis
Profesionālie morāles standarti ir pamatprincipi, paraugi, indivīda iekšējās pašregulācijas noteikumi, kuru pamatā ir humānisma ideāli. Ikdienas pieredze, nepieciešamība regulēt konkrētas profesijas cilvēku attiecības izraisīja noteiktu profesionālās ētikas prasību realizāciju un veidošanos. Sabiedrības domai ir svarīga loma tās normu veidošanā un nostiprināšanā.
7. solis
Profesionālā ētika attīstījās, pamatojoties uz vispārinātām noteiktu profesionālo grupu pārstāvju uzvedības normām. Šie vispārinājumi vēl vairāk atspoguļojās dažādu profesiju rakstītajos un nerakstītajos rīcības kodeksos, kas nodrošina visefektīvāko speciālista mijiedarbību ar dažādiem viņa darba sfērā iesaistītiem cilvēkiem.
