Nekustamā īpašuma noma ir viens no līgumu veidiem, kuru likums vienmēr ir regulējis visvairāk. Tas ir saistīts ar šiem dokumentiem piešķirto lielo nozīmi attiecībā uz saimniecisko vienību darbību.
Organizāciju vadītājiem ir daudz jautājumu par nomas līguma valsts reģistrācijas nepieciešamību. Jāatzīmē, ka nomas līgumu var noslēgt uz noteiktu laiku, par kuru puses vienojas, un uz nenoteiktu laiku. Nedzīvojamo telpu nomas līgums, kas noslēgts uz laiku, kas nepārsniedz 1 gadu, nav jāreģistrē. Nedzīvojamās telpas ir ēkas vai būves daļa. Pēdējās nomas līgums ir pakļauts valsts reģistrācijai tikai tad, ja tas tiek noslēgts uz laiku, kas ilgāks par 1 gadu, saskaņā ar civiltiesību normām.
Dažos gadījumos noma tiek noslēgta uz laiku, kas ir mazāks par 1 gadu, piemēram, uz 11 mēnešiem, un pēc tam tiek atjaunots uz to pašu periodu. Šajā gadījumā ir jāatsaucas uz Augstākās šķīrējtiesas Prezidija 2001. gada 16. februāra informatīvo vēstuli. Tajā ir norādījumi, ka īres līgums, kas noslēgts uz laiku, kas ir mazāks par 1 gadu, tajā dienā ir jāuzskata par nederīgu4. tā izbeigšanu. Ja šajā brīdī uz to pašu periodu tiek noslēgts jauns līgums, tad pušu attiecības regulēs nesen noslēgtais līgums, kas nozīmē, ka šis dokuments nav pakļauts valsts reģistrācijai.
Tātad nomas līgumā var noteikt pagaidu noteiktību (mazāku vai ilgāku par 1 gadu). Bet dažreiz līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku, t.i. nav laika noteiktības. Šajā gadījumā saskaņā ar Civilkodeksu, ja nomas termiņš līgumā nav noteikts, tas tiek uzskatīts par noslēgtu uz nenoteiktu laiku. Tajā pašā laikā jebkurai no pusēm ir tiesības izstāties no līgumattiecībām, par to paziņojot otrai pusei mēnesi iepriekš, bet, īrējot nekustamo īpašumu - trīs mēnešus iepriekš. Tiesību aktos nav informācijas par beztermiņa nomas līguma reģistrēšanu. Tomēr Augstākās šķīrējtiesas informatīvajā vēstulē ir norādīts, ka līgums ir pakļauts valsts reģistrācijai tikai tad, ja tas ir noslēgts uz noteiktu laiku. Pretējā gadījumā līguma reģistrācija nav nepieciešama.
