Aicināta aizsargāt pilsoņu brīvības un tiesības, prokuratūra veic ne tikai kontroles un uzraudzības funkcijas. Lai pilnībā īstenotu Konstitūcijas noteikumus, prokuratūras iestādes nosaka nepilnības likumā un tai raksturīgās pretrunas. Arī prokuratūras uzraudzības struktūrām ir iespēja nākt klajā ar iniciatīvām dažādās pārstāvniecības struktūrās.
Prokuratūras tiesības likumdošanas jomā
Viens no vispretrunīgākajiem tiesību zinātnes jautājumiem ir par prokuratūras līdzdalības metodēm un formām likumdošanas un likumdošanas procesā. Likums "Par Krievijas Federācijas prokuratūru" dod ģenerālprokuroram un viņa vietniekiem tiesības apmeklēt abu Federālās asamblejas palātu, to izveidoto komiteju un komisiju, visu Krievijas struktūru likumdošanas un izpildinstitūciju sanāksmes. Federācija, vietējās pašpārvaldes struktūras.
Tomēr likumā nav teikts, ka prokuroriem ir tiesības piedalīties deputātu darbā. Teorētiskā nozīmē prokuratūras līdzdalību likumdošanas izstrādes procesā var veikt kā dalību likumdošanas projektu iepriekšējā izskatīšanā to izskatīšanas stadijā parlamentā. Prokuratūra var reaģēt arī uz likumiem, kas kļuvuši juridiski saistoši.
Prokuratūra un likumdošanas iniciatīva
Viens no galvenajiem likumdošanas procesa posmiem valstī ir likumdošanas iniciatīva. Spēja izmantot šādas tiesības nosaka tiesību subjekta ietekmes pakāpi uz likumdošanas politikas vispārējo gaitu.
Krievijā ar likumdošanas iniciatīvas tiesībām ir apveltīts valsts vadītājs, Federācijas padomes locekļi, Valsts domes deputāti, valdība un Krievijas Federāciju veidojošo vienību pārstāvošās varas struktūras. Krievijas Federācijas tiesām ir tādas pašas tiesības, bet tikai jautājumos, kas saistīti ar viņu jurisdikciju.
Prokuratūras iestādes savas kompetences robežās zina par tiesiskā regulējuma stāvokli un likumu īstenošanu. Prokuratūra piedalās likumdošanā likumdošanā paredzētajās formās. Tomēr prokuroru uzraudzības iestādes nevar pārsniegt šīs robežas.
Ja rodas vajadzība, prokuroram ir tiesības iesniegt priekšlikumus likumdošanas iniciatīvas tiesībām pārstāvniecības institūcijai un institūcijai, kurai ir piešķirtas likumdošanas iniciatīvas tiesības, priekšlikumus likumu pieņemšanai, to grozīšanai, atcelšanai, papildināšanai. Kāda ir atšķirība starp šādām tiesībām un tiesībām uz likumdošanas iniciatīvu? Pirmkārt, kādas būs prokurora pārsūdzības pārstāvniecības iestādē sekas.
Kad ģenerālprokurors iesniedz savus priekšlikumus par likumdošanu, tas nekādā veidā nerada sekas, kas paredzētas to personu un struktūru pieteikumiem, kurām ir tiesības uz likumdošanas iniciatīvu. Tie tiek izskatīti tādā pašā secībā kā visi pārējie pieprasījumi, ņemot vērā priekšlikumu nozīmi un to pamatotību. Subjekts, kuram ir tiesības ierosināt likumdošanu, savā vārdā iesniedz prokuratūras apelāciju pārstāvības struktūrai.
