Lai likumīgi iesaistītos uzņēmējdarbībā Krievijas Federācijas teritorijā, indivīdam jāiegūst individuālā uzņēmēja statuss. Kādu atbildību viņš uzņemsies par savām saistībām?
Veiksmīgas biznesa idejas iemiesojums prasa ne tikai sākuma resursu pieejamību kapitāla un darbaspēka veidā, bet arī pareizu šīs idejas ierosinātāja statusa juridisku reģistrāciju. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā likumīgi iegūt tiesības veikt uzņēmējdarbību mūsu valstī, ir individuāla uzņēmēja statusa iegūšana. Procedūra tā iegūšanai un individuāla uzņēmēja darbībai dažos aspektos ir daudz vienkāršāka nekā citas uzņēmējdarbības organizatoriskās un juridiskās formas. Tomēr šai vienkāršībai ir savs mīnuss.
Individuāla uzņēmēja atbildība
Viens no galvenajiem punktiem, kas rada bažas pilsoņiem, kuri domā par iespēju reģistrēties kā individuāls uzņēmējs, ir atbildības apjoms, ko šāds uzņēmējs uzņemas par savām saistībām. Tātad Krievijas Federācijas Civilkodeksa 1. daļas 24. pantā, kas reģistrēts mūsu valsts likumu kodeksā ar numuru 51-FZ, 1994. gada 30. novembris, noteikts, ka individuāls uzņēmējs ir atbildīgs par savām saistībām ar visu summu viņam piederošā īpašuma. Tādējādi, ja iesācēja uzņēmēja ekonomiskais aprēķins bija nepareizs un peļņa, uz kuru viņš rēķinājās, neatbilda viņa cerībām, viņam, iespējams, nāksies maksāt, piemēram, ar saimnieku par telpu nodrošināšanu veikalam, pārdodot personīgais īpašums.
Ierobežojumi soda uzlikšanai individuāla uzņēmēja īpašumam
Tajā pašā laikā, analizējot iespēju piemērot tik bargus pasākumus, individuālam uzņēmējam būtu jāņem vērā papildu noteikums, kas paredzēts Krievijas Federācijas Civilkodeksa 1. daļas 24. pantā. It īpaši tā atzīmē, ka pašreizējie tiesību akti nosaka uzņēmējam piederošo priekšmetu, lietu un vērtslietu sarakstu, par kuriem ir aizliegts uzlikt sodu. Pilns šādu īpašumu saraksts ir norādīts Krievijas Federācijas Civilprocesa kodeksa 446. panta 1. punktā, kura numurs ir 2002. gada 14. novembrī ar numuru 138-FZ. Piemēram, šādas lietas un priekšmeti ietver vienīgo mājokli, personīgās mantas, profesionālās darbības veikšanai nepieciešamos rīkus un kādu citu īpašumu. Tomēr tajā pašā laikā luksusa preces, rotaslietas un līdzīgus dārgus priekšmetus nevar klasificēt šajā kategorijā, pat ja tie ir pilsoņa personīgā lietošanā.
