Testamenta mantojumu reglamentē Krievijas Federācijas Civilkodeksa 62. nodaļa. Testamenta sastādīšanas galvenā priekšrocība ir gribas brīvība, kas nozīmē, ka personai ir tiesības novēlēt savu īpašumu jebkurai citai personai - ar vienīgo ierobežojumu attiecībā uz obligāto mantojuma daļu. Mantojuma gadījumā ar likumu īpašums tiek sadalīts Civilkodeksā noteiktajā kārtībā.
Instrukcijas
1. solis
Saskaņā ar civiltiesībām testatoram ir tiesības novēlēt savu īpašumu jebkurai personai, pēc viņa gribas nosakot mantinieku daļas mantojumā. Testatoram ir tiesības arī ar likumu atņemt kādu no mantiniekiem, nenorādot šādas atņemšanas iemeslus. Testatoram ir tiesības jebkurā laikā pēc saviem ieskatiem rīkoties ar to, kā viņš pēc savas nāves sadalīs īpašumu, lai mainītu vai atsauktu testamentu.
2. solis
Gribas brīvībai ir tikai viens ierobežojums - noteikums par obligāto mantojuma daļu. Ja mantojuma atstājēja ģimenē ir nepilngadīgi bērni vai invalīdi, laulātais invalīds, vecāki un apgādājamie, tad viņi manto vismaz pusi no tās daļas, kas katram no viņiem pienākas mantojuma gadījumā saskaņā ar likumu, neatkarīgi no testamenta satura.
3. solis
Testamentam jābūt noformētam rakstveidā, un to apstiprina notārs. Ja šīs prasības nav izpildītas, testaments tiek uzskatīts par nederīgu (izņemot likumā noteiktus ārkārtas apstākļu gadījumus). Testamentā jānorāda tā apliecināšanas vieta un datums.
4. solis
Dažos gadījumos liecinieki var būt klāt, sastādot, parakstot un apliecinot testamentu, kā arī tad, kad to nodod notāram (piemēram, ja testators nespēj pats izkustēties). Šajos lieciniekos nedrīkst būt:
- personas, par kurām noformēts testaments, viņu laulātie, bērni un vecāki;
- citi notāri;
- rīcībnespējīgas un analfabētas personas;
- personas ar tādu fizisko invaliditāti, kas acīmredzami neļauj tām saprast notiekošā būtību;
- personas, kuras pilnībā nepārvalda testamenta sastādīšanas valodu.
5. solis
Civilkodeksā ir noteikums par testamenta slepenību. Tas nozīmē, ka pirms mantojuma atvēršanas nevienam nav tiesību izpaust informāciju par testamenta saturu, tā izpildi, grozīšanu vai atsaukšanu. Tas galvenokārt attiecas uz notāru, lieciniekiem, testamenta izpildītāju un citām personām, kuras, iespējams, bija klāt, kad to parakstīja, noformēja, apliecināja vai nodeva notāram. Testatoram ir arī tiesības sastādīt testamentu, nedodot citām personām, tostarp notāram, iespēju iepazīties ar tā saturu - tas ir, slēgtu testamentu. Tas jānodod notāram divu liecinieku klātbūtnē aizzīmogotā aploksnē.
