Brīvības atņemšana uz noteiktu laiku, tautā saukta par ieslodzījumu, tiek izmantota kā kriminālsods gandrīz visās pasaules valstīs. Secinājums var būt reāls vai nosacīts.
Ieslodzījuma nosacītais termiņš nav pilnīgi precīzs formulējums. Advokāti šādos gadījumos runā par soda izpildes atlikšanu. Tomēr pati notiesāšana ir diezgan reāla: tiesa pasludina vainīgu spriedumu, atzīstot apsūdzēto par vainīgu un pat piespriežot brīvības atņemšanu. Bet šis teikums netiek izpildīts.
Notiesātajam tiek noteikts pārbaudes laiks. Tās ilgumu nosaka arī tiesa, taču dažreiz notiesātajam tiek noteikts īsāks par ieslodzījuma laiku. Ja šajā laikā persona neizdara nekādus noziegumus un pārkāpumus, tad notiesāšana tiks atcelta, persona ir brīva. Ja pārbaudes laikā viņš atkal apkauno sevi ar noziegumu - ne vienmēr to pašu, par kuru viņš tika notiesāts - nosacītais sods pārvēršas par reālu, persona nonāks ieslodzījuma vietās.
Kam piešķir nosacītu sodu
Likums nekādā veidā nenosaka, kam var piespriest nosacītu sodu un kam ne. Nav tiešas atkarības no nozieguma veida, taču, jo mazāk briesmas rada apsūdzētā darbība, jo vairāk iespēju viņam saņemt nosacītu sodu. Tādējādi persona, kas izdarījusi nelielu zādzību, drīzāk tiks notiesāta nosacīti nekā slepkava vai izvarotājs.
Tiek ņemta vērā tiesa un apsūdzētā identitāte. Pat ja noziegums nepieder pie smagu noziegumu kategorijas, cilvēkam ir maz iespēju saņemt nosacītu sodu, ja viņš agrāk ir saukts pie atbildības. Nosacītais sods galvenokārt paredzēts personai, kas nejauši paklupa, kas nožēlo savu rīcību un patiesi vēlas nekad vairs neatkārtot nelikumīgas darbības.
Neierobežojot to noziegumu loku, par kuriem var piemērot nosacītu sodu, likums noteiks, kuri sodi var būt nosacīti. Tā ir ne tikai ieslodzīšana, bet arī labošanas darbs, aizturēšana disciplinārā militārā vienībā un militārā dienesta ierobežošana. Brīvības atņemšana nevar būt nosacīta, ja ieceltais termiņš pārsniedz 8 gadus.
Nosacīti notiesātas personas pienākumi
Nosacīti notiesātai personai tiek noteikti noteikti ierobežojumi. Viņš atrodas Sodu izpildes inspekcijas uzraudzībā, un, ja viņu izsauc, viņam ir pienākums ierasties un ziņot par to, kā viņš pilda tiesas viņam uzticētos pienākumus.
Šos pienākumus nosaka konkrētā situācija. Piemēram, ja persona ir izdarījusi noziegumu, būdama alkohola vai narkotiku reibumā, tiesa var uzlikt par pienākumu ārstēties no alkoholisma vai narkomānijas. Ja viņš kādam ir nodarījis materiālus zaudējumus, viņam var būt pienākums atlīdzināt šos zaudējumus līdz noteiktam laikposmam.
Ja notiesātais nolēma mainīt savu dzīvesvietu, darba vai mācību vietu, viņam ir pienākums par to ziņot kriminālizmeklēšanas inspekcijai. Viņam ir aizliegts ceļot uz ārzemēm.
Galvenā prasība nosacīti notiesātajam nav veikt nekādas nelikumīgas darbības. Pretējā gadījumā viņam draud reāla brīvības atņemšana.
