Darba ņēmēja pēdējā darba diena parasti ir diena, kad jebkura iemesla dēļ ar viņu tiek noslēgts darba līgums. Darba likumi paredz dažus gadījumus, kad norādītās dienas nesakrīt.
Instrukcijas
1. solis
Parasti jebkura darbinieka pēdējā darba diena ir ar darba devēju noslēgtā darba līguma izbeigšanas diena. Šajā dienā organizācijai ir darba likumdošanā noteiktie pienākumi attiecībā uz galīgo norēķinu, ar darbu saistīto dokumentu izsniegšanu. Turklāt pēc pēdējās darba dienas beigām vakantais amats tiek uzskatīts par vakantu, un tam var pieņemt darbā citu personu.
2. solis
Ja darbinieks izmantoja atvaļinājumu, pēc tam izbeidzot darba līgumu, tad viņa pēdējā darba diena ir diena, pēc kuras sākas pārējā. Bet norādītā diena nesakrīt ar darba līguma izbeigšanu, jo tiek uzskatīts, ka šis darbinieks līdz atvaļinājuma beigām ir darba attiecībās ar uzņēmumu. Kopš šāda atvaļinājuma sākuma darba devējs var pieņemt citu darbinieku amatā, jo darbinieks, kurš devies pensijā ar turpmāku atlaišanu, nevar mainīt savu lēmumu (piemēram, pēc vēlēšanās atsaukt atlūguma vēstuli).
3. solis
Darbinieka pēdējā darba diena nesakrīt ar darba līguma izbeigšanas dienu arī citās situācijās, kad darbinieks faktiski nepilda savus pienākumus darba laikā, kas palicis līdz atlaišanai. Bet tajā pašā laikā šis darbinieks saglabā ienākumus, tiek uzskatīts, ka viņš ir darba attiecībās.
4. solis
Kad puses noslēdz darba līgumu uz noteiktu laiku, pēdējā darba diena būs minētajā līgumā norādītais datums. Nosauktajā datumā organizācija oficiāli izbeidz darba attiecību izbeigšanu, pamatojoties uz īpašu pamatu, ko paredz Krievijas Federācijas Darba kodekss.
5. solis
Kad darba līgums tiek izbeigts pēc uzņēmuma iniciatīvas, kā arī tad, kad darbinieks veic noteiktas vainīgas darbības (piemēram, kavējumus, kam seko neierašanās darbā), pēdējā darba diena ir arī darbinieka pēdējās parādīšanās diena. darba vietā. Darba devēja darba attiecību izbeigšanu var noformēt pēc noteikta laika.
6. solis
Darbinieks un organizācija, nosakot darba līgumu uz šī pamata, pušu vienošanās var noteikt pēdējo darba dienu. Šajā gadījumā darbiniekam ir pienākums veikt savu darba funkciju pirms līgumā noteiktā datuma, un uzņēmumam ir pienākums izpildīt visus tajā dienā darba devējam uzliktos pienākumus.
