Saskaņā ar Krievijas tiesību aktu noteikumiem atbildētājam ir tiesības pilnībā vai daļēji atzīt prasību. Lai formalizētu šādu atzīšanu, ir svarīgi zināt likuma prasības.
Krievijas Civilprocesa kodekss sīki apraksta pušu un trešo personu tiesības un pienākumus. Viena no atbildētāja un trešās personas tiesībām ir prasītāja prasījumu atzīšana.
Piekrišana prasībai var būt pilnīga vai daļēja. Un faktiski, un citā gadījumā ir svarīgi pareizi noformēt šo atbildētāja gribas paziņojumu.
Kurā procesa stadijā prasību var atzīt
Daļēja prasību atzīšana ir iespējama visa civilprocesa laikā, bet pirms tiesnesis dodas uz apspriežu zemi, lai izlemtu spriedumu.
Pēc lēmuma pieņemšanas nav jēgas atzīt prasību, jo prasījumi jau ir apmierināti (vai, gluži pretēji, prasība ir noraidīta).
Reģistrācijas procedūra
Likumā nav skaidru prasību par to, kā tiek noteikta atzīšana. Bet tiesas sēžu protokolu sastādīšanai ir noteikumi, un ir izveidota noteikta tiesu prakse.
• Daļēji atzīt prasības var mutiski. Šajā gadījumā atbildētāja vai trešās personas paziņojums tiek ierakstīts tiesas sēdes protokolā. Persona, kas atzina prasības, šajā ierakstā ievieto parakstu un datumu.
• Ir iespējams arī uzrakstīt šo procesuālo darbību. Apsūdzētais savā vārdā sastāda paziņojumu un adresē tiesnesim, kas izskata lietu. Dokumenta rekvizītos jāietver informācija par lietas dalībniekiem (vārds, uzvārdi, adreses, procesuālais statuss) un lūgums pieņemt daļēju prasības atzīšanu.
Pieteikums tiek uzrakstīts iepriekš un uzrādīts tiesas sēdē vai iepriekš iesniegts tiesas kancelejā vai pa pastu.
• Jānorāda, kurā daļā prasības ir atzītas. Piemēram, prasības summa ir 80 000 rubļu, un atbildētājs piekrīt samaksāt 50 000 rubļu. Tas nozīmē, ka viņš prasījumus atzina daļēji, 50 000 rubļu apmērā.
Partijas pārstāvim ir atļauts piekrist arī daļai prasības, ja pilnvarā ir paredzētas attiecīgās pilnvaras.
Nosacījumi, saskaņā ar kuriem prasību var atzīt
Ne katru pretenziju var pieņemt. Tiesa drīkst pieņemt daļēju prasības pieteikuma pieņemšanu, ja tā ir likumīga un neskar citu tiesības un intereses. Piemēram, tika ierosināta prasība par bijušās sievas un bērna izlikšanu. Tajā pašā laikā ar tiesas lēmumu par laulības šķiršanu bērns tika pārcelts uz mātes izglītību. Sieva daļēji atzina prasību un piekrita pārcelties no aizņemtās dzīves telpas. Tiesai nav tiesību dot savu piekrišanu, jo tādējādi tiks pārkāptas bērna tiesības, kuram ir tiesības dzīvot un audzināt kopā ar māti.
Tādēļ tiesas rūpīgi pārbauda atbildētāja vai trešās personas piekrišanas likumību un likumību ar prasību un tikai pēc tam pieņem šo atzīšanu.
Ja tiesa ir pieņēmusi prasības daļēju atzīšanu, tad lēmumā tai ir tiesības atsaukties uz šo faktu un šajā daļā nepamatot spriedumu.
Atbildētāja griba neizbeidz lietas izskatīšanu pēc būtības un neietekmē tiesas izdevumu sadalījumu.
